Pisaura mirabilis (Clerck, 1757)

Pisaura mirabilis (Clerck, 1757) attēls

latviski:

angliski: nursery web spider

vāciski: Listspinne, Raubspinne, Brautgeschenspinne

zviedru: rovspindel, presentspindel

igauņu:

lietuviešu: paprastasis guolininkas

krievu: паук-скакун, бродячий паук

  • pisaura-mirabilis-clerck-1757-3
  • pisaura-mirabilis-clerck-1757
  • pisaura-mirabilis-clerck-1757-2

Apraksts:

Drukns, spēcīgs zirneklis visbiežāk brūnā krāsā, taču krāsa var variēt no dzeltenpelēkas līdz brūni oranžai. Mātītes 1,2-1,5 cm garas, tēviņi - 1-1,3 cm gari. Vēders manāmi slaidāks un garāks nekā galvkrūtis, ar raksturīgu dzeltenīgi baltu centrālo līniju visā garumā. Viss ķermenis blīvi apmatots, tāpat kā ejkājas. Uzturas mitrāju tuvumā, nātru, kārklu audzēs, garā zālē, niedrājos, parasti redzams krūmāja lapotnē vai uz drukniem lakstaugiem. Bieži uzturas saulainās vietās, raksturīga poza ir uz priekšu izstiepti pirmie divi kāju pāri. Šī suga medī gan uz zemes, gan augājā. Ķeramatīklus neauž, bet nakšņošanai auž telts veida tīklus, kas visbiežāk ir piestiprināti pie lapām vai iepīti lakstaugu stāvā. Redze ļoti laba. Uzvedībā ļoti savdabīgs ir tēviņu paradums pasniegt mātītei "dāvanas" - rūpīgi tīmeklī ietītu barību: notvertu kukaini. Tas vienlaikus kalpo kā mātītes pievilināšanas veids: tēviņš sastindzis ar barību mutē gaida, kad mātīte sniegsies pēc "dāvanas", lai šo brīdi izmantotu un mēģinātu vairoties. Mātīte olu kokonu nēsā līdzi, un tikai īsu brīdi pirms mazuļu šķilšanās veido ligzdu, kurā jaunie zirnekļi izšķiļas. Vienlaikus gan ligzda, gan izšķīlušies zirnekļi kādu laiku tiek apsargāti, līdz kļūst patstāvīgi. Šī ir vienīgā Pisaura ģints suga Eiropas vidus un ziemeļu daļā.

Izplatība:

Eiropā diezgan plašā areālā mērenā klimata joslā sastopams liels dižzirnekļu dzimtas zirneklis. Latvijā atrodams ne bieži visā teritorijā.

Apskati citas sugas: