Apraksts:
Ganībērču dzimtas suga. Sīka ērce (tēviņi 2,2-3 mm, mātītes 3-3,8 mm), asinis piesūcoties līdz pat 1 cm liela. Mātītes sūc asinis aktīvāk nekā tēviņi. Uzturas mežainās un krūmainās vietās. Pilns attīstības cikls ola-nimfa-pieaugušais ilgst 2-3 gadus. Aktīva jau samērā zemās vides temperatūrās. Citas pazīmes - kā dzimtas aprakstā.
Galvenā atšķirības pazīme no suņu ērces ir vienāda platuma kāju otrais un trešais pamatposmi (nevis otrais pamatposms šaurāks nekā trešais).
Izplatība:
Kopējā izplatības rietumu robeža šķērso aptuveni Latvijas vidieni, austrumos tā stiepjas līdz Japānai. Viena no biežākajām un daudzskaitlīgākajām ērču sugām taigas vidus un dienvidu joslā Krievijā, kas manāmi paplašinājusi izplatību rietumu virzienā. Pēdējā laikā parasta suga Somijas dienvidos, Igaunijas un Latvijas austrumos. Areāla dienvidu robeža apmēram 53.ziemeļu platuma grāda līmenī.
Latvijā galvenokārt vidus un austrumu daļā, taču izplatās arī Kurzemē. Nevienmērīgi sastopama, taču dažos apvidos parasta suga.
