parastais vilkzirneklis

Pirata piraticus (Clerck, 1757)

Pirata piraticus (Clerck, 1757) attēls

latviski: parastais vilkzirneklis

angliski: pirate otter-spider

vāciski: Piratenspinne

zviedru: strandpiratspindel

igauņu: harilik huntämblik

lietuviešu: plėšrusis piratvoris

krievu: обыкновенный паук-волк, разбойничий паук

  • pirata-piraticus-clerck-1757
  • pirata-piraticus-clerck-1757-2

Apraksts:

Pieder pie vienas no sugām bagātākajām un labāk zināmajām zirnekļu dzimtām Latvijā, kurā ietilpst aptuveni 50 sugas. To skaitā parastais vilkzirneklis (Pirata piraticus) ir viens no pazīstamākajiem. Ķermeņa garums 0,5-1,2 cm, krāsa brūni zaļa vai tumši ruda, uz galvkrūtīm un vēdera ir gaišas joslas. Kājas garas, pārsniedz ķermeņa garumu, ļoti spēcīgas. Redze sevišķi laba, astoņas acis novietotas 3 rindās. Literatūrā atrodamas norādes, ka šie zirnekļi upuri nereti medī baros, no kā arī cēlies to dzimtas apzīmējums - vilkzirnekļi. Ķeramtīklus neauž. Lai gan dienas lielāko daļu pavada aktīvi medījot, tomēr nelielu piltuves veida tīklu auž nakšņošanai. Uzturas un medī kukaiņus dažādās mitrzemēs, ūdeņu tuvumā, izžūstošu un izžuvušu dīķu un grāvju gultnē, arī purvos. Spēj strauji pārvietoties pa lēpju (Nuphar) un ūdensrožu (Nymphaea) lapām, kā arī uz ūdensziedu (Lemna) slāņa. Upurim pakaļ dzenoties vai slēpjoties no ienaidniekiem, īsu brīdi spēj uzturēties arī zem ūdens.
Olu kokoni pelēcīgi balti, mātīte tos nēsā līdzi piestiprinātus pie vēdera mugurpuses. Arī pēc izšķilšanās apmēram 10-15 dienas mazie zirnekļi pavada uz mātes muguras, līdz sāk patstāvīgu dzīvi.

Izplatība:

Holarktiskajā reģionā sastopama vilkzirnekļu dzimtas suga. Eiropā plaši izplatīta vilkzirnekļu dzimtas (agrākajā literatūrā latviski dēvēta arī par skrejzirnekļu dzimtu) suga. Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Steatoda triangulosa (Walckenaer, 1802)

  • dzeltenais maiszirneklis attēls

    dzeltenais maiszirneklis Clubiona lutescens Westring, 1851

  •  attēls

    Erigonella hiemalis (Blackwall, 1841)