Philodromus margaritatus (Clerck, 1757)

Philodromus margaritatus (Clerck, 1757) attēls

latviski:

angliski: lichen running-crab-spider

vāciski:

zviedru: brokig barksnabblöpare

igauņu:

lietuviešu:

krievu: ложнокрабовый паук жемчужный (филодромус жемчужный)

Apraksts:

Dzimtā kopumā nodala vairāk nekā 520 sugas, Latvijā - 15 sugas. Pavirši aplūkotas, tās atgādina krabjzirnekļus, bet kāju garums ir manāmi lielāks, ātrāk pārvietojas, kā arī ir vairākas atšķirības acu izvietojumā un ķermeņa klājumā ar matiņiem un zvīņām. Ķeramtīklus māņkrabjzirnekļu dzimtas sugas neauž. Tīmekļa pavedienus lieto tikai visai primitīvas nakšņošanas ligzdas veidošanai, kā arī olu kokonam.
Philodromus margaritatus varētu latviskot kā "ķērpju māņkrabjzirnekli" izskata un apdzīvoto biotopu dēļ. Tas ir vidēji liels zirneklis: mātītes - 0,5-0,8 cm garas, tēviņi - 0,4-0,6 cm gari. Ķermenis plakans, ļoti blīvi apmatots, raibs. Sastopamas divas krāsojuma formas: pamatā pelēkbrūns ar tumšākiem plankumiem vai gaiši (pat balti) pelēks ar tumšākiem plankumiem. Gaišajai formai daži autori vēdera krāsojumā min arī zaļganus toņus. Plankumi uz vēdera ir izteiktāki, daži ir pat svītrveida un atgādina platu v-burtu. Atšķirības krāsojumā uzskata par maskēšanās pazīmi, lai labāk pielāgotos videi - tumšākiem vai gaišākiem koku stumbriem, kas klāti (vai nav klāti) ar ķērpjiem. Pielāgošanos apdzīvotajai videi, kas izpaužas kā dažādas krāsojuma formas vienai sugai, uzskata par parastu un izplatītu pazīmi māņkrabjzirnekļu dzimtā. Arī kāju krāsojums un apmatojums būtiski neatšķiras no ķermeņa krāsojuma. Dzīvo galvenokārt mežos un parkos gan uz skujkokiem, gan lapu kokiem (uz stumbra, zariem). Medī dažādus kukaiņus, kam - pateicoties lieliskajai maskēšanās krāsai - piezogas tvēriena attālumā, jo ķeramtīklus neauž. Latvijā visbiežākais biotops ir sausi priežu meži, tajā skaitā skrajmeži gar jūras krastu un kāpās. Olu kokonu mātīte ietin kāda koka lapā vai - biežāk pie mums - novieto aiz atlupušas mizas uz stumbra. Jaunie zirnekļi pārziemo aiz atlupušas mizas vai koka dobumā (vai līdzīgā vietā); pieauguši tie kļūst tikai nākamā gada vasarā.

Izplatība:

Plaši Palearktikā sastopama māņkrabjzirnekļu dzimtas suga; Eiropā tā sastopama gandrīz visā teritorijā, bet nevienmērīgi - galvenokārt mežainos reģionos. Atsevišķās valstīs un teritorijās tā ir aizsargājama suga, piemēram, Lielbritānijā. Latvijā parasta suga visā teritorijā, viena no lielākajām sugām šajā dzimtā, kuras sastopamas pie mums. Māņkrabjzirnekļu dzimtas zirnekļi sastopami visā pasaulē, tostarp Philodromus ģints sugas.

Apskati citas sugas:

  • plakanais riteņzirneklis attēls

    plakanais riteņzirneklis Nuctenea umbratica (Clerck, 1757)

  •  attēls

    Tibellus maritimus (Menge, 1875)

  •  attēls

    Neriene montana (Clerck, 1757)