Philodromus fuscomarginatus (De Geer, 1778)

Philodromus fuscomarginatus (De Geer, 1778) attēls

latviski:

angliski: pine running-crab-spider

vāciski:

zviedriski: kopparsnabblöpare

igauniski:

lietuviski: tamsusis vikrūnas

krieviski: ложнокрабовый паук темноволосый, ложнокрабовый паук черноокаймленный (филодромус темноволосый)

Apraksts:

Vidēji liels māņzirneklis: mātītes 0,6-0,9 cm lielas, tēviņi 0,5-0,7 cm lieli. Ķermenis izteikti plakans, rūsgani dzeltens, sarkanīgi brūns vai oranžbrūns. Uz galvkrūtīm mēdz būt sarkanīgi rūsgani, tumšāki nekā pamatkrāsojums, plankumi vai radiāli novietots nedaudz izplūdis svītrojums. Vēdera krāsojums parasti viendabīgāks, priekšdaļā ar oranžāku tonējumu, bet vēdera virspusē daži punkti. Kāju krāsojums maz atšķiras no ķermeņa pamatkrāsas, tomēr bieži kājas ir salīdzinoši gaišākas. Ķermeni klāj tumši dažāda garuma matiņi. Kopumā ķermeņa krāsa ir ideāli pielāgota priedes mizas krāsai, kas ziemeļu reģionos ir gandrīz vienīgais skujkoks, uz kura stumbriem un zariem šis zirneklis uzturas un medī. Uz eglēm pie mums sastopams ļoti reti, tomēr no areāla teritorijām Centrāleiropā ir dati, ka tas mīt arī uz eglēm. Medī aktīvi, upurim piezogoties tvēriena attālumā, diezgan ātri skrien pa stumbru, ķeramtīklus neauž. Medī dažādus kukaiņus, kas saulainā laikā nolaidušies un sildās uz priežu stumbriem. Šo sugu uzskata par būtisku dažādu kaitēkļu uz priedēm, tajā skaitā nevēlamo tauriņu, regulētāju pamatizplatības apgabalos. Nakšņošanas ligzdas ierīko mizas plaisās, turpat māņkrabjzirnekļa mātīte arī novieto olu kokonus.

Izplatība:

Plaši Palearktikā, jo īpaši tās ziemeļu un centrālajā daļā sastopama māņkrabjzirnekļu dzimtas suga. Eiropā gandrīz visā teritorijā, atskaitot dienvidu un rietumu valstis, tomēr pārsvarā ziemeļu un centrālajā Eiropā, kur sastopami skujkoku (priežu un egļu) meži. Latvijā bieži visā teritorijā.

Apskati citas sugas: