Apraksts:
Vidēja lieluma zirneklis: tēviņi 0,5-1,2 cm lieli, mātītes 0,7-1 cm garas. Šai zirnekļu sugai - tas ir liels retums - tēviņi mēdz būt lielāki (parasti absolūtajam vairākumam zirnekļu sugu mūsu klimata joslā lielākas ir mātītes). Turklāt šī lēcējzirnekļa tēviņi ir daudz spilgtāk krāsoti. Tēviņu galvkrūtis tumšbrūnas, aiz acīm platas gaišas svītras. Vēders ļoti spilgti oranžsarkans, ar tumšu, platu rombveida marķējumu vēdera virspusē. Oranžsarkanais krāsojums spilgti izteikts arī uz kājām, sevišķi uz pirmajiem diviem kāju pāriem. Tēviņiem raksturīgas savdabīgas riesta "dejas", kad sāncenši nostājas iepretim viens otram un izslien priekškājas, mēģinot iebiedēt pretinieku. Mātītes kopumā ir daudz necilāk krāsotas: gaišās joslas uz galvkrūtīm nemanāmākas, arī uz vēdera tā lielāko laukumu aizņem tumšbrūna, ļoti plata josla; oranžsarkanais krāsojums mazliet manāms tikai uz mātīšu vēdera sāniem. Kājas gaišbrūnas, ar tumšākiem apļveida marķējumiem; oranžsarkanais krāsojums uz mātīšu kājām nemēdz būt sastopams. Šī suga - kā citi lēcējzirnekļi - ķeramtīklus neauž; upurus (dažādus kukaiņus) medī piezogoties un lecot. Biotopi: sausas, akmeņainas un kaļķainas pļavas, sausi skrajmeži, zemi krūmāji - vienmēr sausās un saules intensīvi apspīdētās vietās.
Izplatība:
Palearktikā no Spānijas līdz Ķīnai sastopama lēcējzirnekļu dzimtas suga; areāla ziemeļu robeža kopumā nepārsniedz teritorijas apmēram 51-53 grādi Ziemeļu platuma. Baltijas jūras reģionā sugas faktiskā izplatība atbilst aptuveni Polijas dienviddaļai un vidienei, kur, tāpat kā Vācijā, suga ir reta un iekļauta Sarkanajā grāmatā. Latvijā pagaidām(*) šī suga nav konstatēta, tomēr varētu tikt ievazāta, un, tā kā ir viegli atšķirama, iekļauta šajā vietnē. Tāpat, klimata pasiltināšanās dēļ, iespējama sugas areāla dabiska virzība vairāk uz ziemeļiem.
(*)- piezīme. Suga 2019.g. jūnijā konstatēta Latvijā, taču ir norāde, ka tā, visticamāk, varētu būt nejauši ievesta: atrasta automašīnā, kas atradusies izbraukumā Philaeus chrysops sastopamības teritorijā.