Tapinocyba insecta (L.Koch, 1869)

Tapinocyba insecta (L.Koch, 1869) attēls

latviski:

angliski:

vāciski:

zviedru: lövgnomspindel

igauņu:

lietuviešu: miškinis šydavoris

krievu:

Apraksts:

Pundurzirnekļi Latvijā ir maz pētīti, zināmas ap 90 sugas, galvenokārt tās mīt mežainos apvidos; tostarp T.insecta ir viena no pazīstamākajām sugām. Sīks, slaids zirneklis rudi brūnā vai rudi dzeltenā krāsā - ķermeņa garums ap 1,6 mm, acis atvirzītas. Starp mātītēm un tēviņiem ir nelielas auguma atšķirības: tēviņi 1,5-1,8 mm lieli, mātītes - līdz 2,1 mm lielas. Parasti vēders ir mazliet tumšāks nekā galvkrūtis - pelēks vai pelēkmelns. Kājas bez marķieriem, rudi brūnas. Pētījumos citur Eiropas centrālajā un rietumu daļā labvēlīgākos klimatiskajos apstākļos vecos lapkoku mežos konstatēti pat vairāki simti indivīdu zemsedzes kvadrātmetrā. Dzīvo starp nobirušām lapām, lakstaugu stāvā. Ķeramtīkli ļoti mazi un skraji (nav blīvi austi), vai tos aizvieto dažu signālpavedienu režģis. Medī dažādus sīkus posmkājus, kas mīt zemsedzē un tās tiešā tuvumā, ieskaitot dažādu kukaiņu kāpurus. Pētījumi citur Eiropā liecina, ka šī suga ir visai jutīga pret seno lapkoku mežu izciršanu, un daudzviet tās izplatība ir sarukusi. Aktivitātes periods - no aprīļa beigām līdz oktobrim.

Izplatība:

Ziemeļu puslodē mērenā klimata joslā plaši izplatīta Palearktikas reģiona suga, kuru dažās sistēmās iekļauj pundurzirnekļu dzimtā (Micryphantidae), bet pēdējā laikā biežāk - segzirnekļu dzimtā (Linyphiidae). Eiropā tā mīt galvenokārt kontineta vidusdaļā un ziemeļos, bet Eiropas galējos rietumos un D-DA daļā nav sastopama. Latvijā ne bieža suga lapkoku un jauktos mežos.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Pardosa pullata (Clerck, 1757)

  •  attēls

    Hylyphantes graminicola (Sundevall, 1830)

  • ūdenszirneklis attēls

    ūdenszirneklis Argyroneta aquatica (Clerck, 1758)