Apraksts:
Pedipalpas jeb apakšžokļi manāmi garākas nekā četri pāri ejkāju. Pedipalpas galā beidzas ar skorpionam līdzīgām spīlēm, kas kalpo medījuma satveršanai un viens no spīles pirkstiem ir kustīgs. Galvkrūtis un vēders tumšbrūni, saauguši, vēdera muguras vairogi veseli (nav šķelti). Uzturas meža zemsedzē - lapās un sūnās -, kur pārtiek no dažādiem sīkdzīvniekiem: kolembolām, ērcēm, sīkiem zirnekļiem. Labos apstākļos citur R-Eiropā sastop līdz 85 īpatņus meža zemsedzes kvadrātmetrā. Pārvietojas, pieķeroties pie dažādiem dzīvniekiem - peļveidīgajiem grauzējiem, putniem u.tml. Dzīves ilgums: 2-3 gadi, pārziemo pašaustā tīmekļainā kokonā.
Līdzīgos biotopos - sūnu purvos, dažādos mežos, aiz koku mizas Latvijā vēl ir zināmas apmēram 6 citas dažādas, sīkas māņskorpionu sugas, kas nav pietiekami izpētītas, iespējami arī jaunu sugu atradumi. Šo sugu skaitā vienīgais Latvijā īpaši aizsargājamās sugas statusā ierindotais māņskorpions ir ļoti retais dobumu māņskorpions (Anthrenochernes stellae), kas ir vienīgā šīs ģints suga Eiropā un sastopams kontinenta centrālajā daļā līdz Baltijas jūras reģiona dienviddaļai. Dzimtā Neobisiidae visā pasaulē kopā apmēram 500 sugu.
Izplatība:
Līdz 3 mm gara plēsīga māņskorpionu suga, kas Latvijā (un Eiropā) sastopama plaši un bieži, tomēr necilā izskata dēļ ir maz zināma.