Pardosa lugubris (Walckenaer, 1802)

Pardosa lugubris (Walckenaer, 1802) attēls

latviski:

angliski:

vāciski: Tauerwolfspinne

zviedru: lövvargspindel

igauņu:

lietuviešu: paprastasis šuolininkas

krievu: траурный паук-леопард

  • pardosa-lugubris-walckenaer-1802
  • pardosa-lugubris-walckenaer-1802-2
  • pardosa-lugubris-walckenaer-1802-3

Apraksts:

Neliels vilkzirneklis: mātītes 0,5-0,7 cm garas, tēviņi 0,4-0,55 cm gari. Mātītes parasti ir daudz gaišākas nekā tēviņi, arī vēders mātītēm ir manāmi masīvāks nekā galvkrūtis (tēviņiem galvkrūšu un vēdera lielums aptuveni līdzīgs). Mātītēm ķermeņa pamatkrāsa dzeltenīgi vai pelēcīgi brūna, ar platu, gaišāku joslu uz galvkrūtīm. Vēdera gaišā josla plata, parasti ar tumšāku apmali sānos un dažiem neregulāriem punktiem, dažiem īpatņiem vēdera mugurpuse izskatās raiba. Tēviņi tumšbrūni vai sarkanīgi brūni, gan platā, gaišākā josla uz galvkrūtīm, gan ļoti platais marķieris uz vēdera sirds apvidū redzami ļoti skaidri. Kājas tievas un garas, apmēram divreiz pārsniedz ķermeņa garumu, parasti ar tumšākiem marķējumiem. Atsevišķās faunās Viduseiropā šo sugu uzskata par sīksugu kompleksu (tas ir - sugas ietvaros šaurā izpratnē nodalāmas vairākas tuvas, ļoti grūti savstarpēji atšķiramas sīksugas). Ķeramtīklus neauž, medī dažādus sīkus posmkājus visbiežāk uz zemes. Sastopams dažādos atklātos biotopos un mežmalās. Parasti uzturas vietās ar skraju augāju vai smilšaini-granšainās vietās. Olu kokonus un jaunos zirnekļus mātīte nēsā līdzi. Mātītes ar olu kokoniem bieži redzamas sildāmies saulainās vietās, lai paātrinātu mazuļu šķilšanos.

Izplatība:

Palearktikā plaši, bet nevienmērīgi sastopama vilkzirnekļu dzimtas suga. Eiropā ļoti parasts un vietām visai masveidīgi sastopams zirneklis visā teritorijā, tajā skaitā - arī Latvijā.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Megalepthyphantes nebulosus (Sundevall, 1830)

  •  attēls

    Erigone atra Blackwall, 1843

  •  attēls

    Minyriolus pusillus (Wider, 1834)