Māņskorpionu kārta (Pseudoscorpiones)

Plaši pasaulē, galvenokārt tropos, sastopama zirnekļveidīgo klases kārta. Pasaulē vairāk nekā 3300 sugas, kuras dažādi pētnieki nodala apmēram 24-26 dzimtās. Latvijā visai retas un maz redzētas sugas; zināmas 9 sugas divās dzimtās. Pārsvarā sīki (garums 0,5-5 mm, vislielākajām konstatētajām sugām - līdz 12 mm) zirnekļveidīgie ar saplacinātu, posmainu vēderu. Augšžokļi jeb heliceras īsi, bet pedipalpas jeb apakšžokļi ļoti lielas, spīļveida, daudzām sugām to garums pārsniedz ķermeņa garumu un atgādina skorpiona spīles. Indes dziedzeris, ar kuru paralizē upuri, atrodas pedipalpas kustīgajā pirkstā. Māņskorpionu kārtas sugām ir 4 pāri ejkāju. Acu skaits - parasti 2 vai 4, retāk - acu nav. Plēsīgas sugas, pārtiek no sīkiem posmkājiem. Dzīvo augsnes virskārtā, nobirušo lapu trūdā, zem koku mizas, akmeņu krāvumos un klinšu spraugās, arī cilvēku mājokļos un zvēru alās. Bieži konstatēti pārvietojamies pieķērušies pie dažādiem dzīvniekiem. Medī aktīvi, tīmekli izmanto vienīgi nakšņošanas un vairošanās ligzdu izklāšanai. Tikko izšķīlušos mazuļus mātīte kādu laiku nēsā sev līdzi un apsargā. Krāsojums - parasti dzeltenpelēks vai brūns, vienmuļš, labi maskēts vidē. Parasti uz vienmuļi krāsotā ķermeņa arī nav nekādu marķieru. Dzīves ilgums - parasti 2-4 gadi.