Apraksts:
Krāšņs, vidēja lieluma zirneklis: mātītes jūtami lielākas (1-1,5 cm) nekā tēviņi (0,7-0,9 cm gari). Galvkrūtis nelielas, sarkanīgi brūnas. Vēders salīdzinājumā ar galvkrūtīm ļoti liels, gandrīz apaļš (lodveidīgs), tā krāsojums variē no košdzeltena, oranždzeltena līdz spilgti oranžsarkanam, tāpēc arī vairākās svešvalodās zirnekļa vietējais nosaukums tiek darināts, atsaucoties uz krāsas līdzību ar apelsīnu vai zemeni. Uz vēdera ir daudz sīku baltu vai dzeltenīgu punktu ar dažreiz mazliet tumšāku apmali (vai bez apmales). Kājas mēreni apmatotas, krāsojums gaiši oranžsārts vai brūnsārts; salīdzinot ar citām riteņzirnekļu sugām tumšāki gredzenveida marķējumi uz kājām maz izceļas, dažiem īpatņiem tie nav pat manāmi. Sārtais riteņzirneklis dzīvo dažādos mitrājos: purvos, skrajos purvainos mežos, mitrās mežmalās un pļavās, parasti vietās, kur nav blīvs zemsedzes augājs un valda labs apgaismojums. Parasti tīkls ir veidots ļoti zemu - visbiežāk tikai 10-30 cm augstumā no zemes, to iekarinot starp mellenāju, zileņu, sīku purva bērzu vai kādu citu purva sīkkrūmu vai lakstaugu stublājiem. Pats zirneklis tīklā nav redzams, jo atrodas slēptuvē blakus tīklam. Visbiežāk tā ir kāda sarullēta lapa, kurā atrodas zirneklis un uzmana signālpavedienu. Upuru skaitā ir dažādi sīki purvu un mitrāju kukaiņi, bieži - odi, knišļi u.c. Olu kokoni tiek veidoti jūnijā un jūlijā; vasaras beigās izšķīlušies jaunie zirnekļi pārziemo un kļūst pieauguši nākamā gada vasarā.
Izplatība:
Plaši, bet nevienmērīgi Palearktikā sastopama riteņtīkleņu dzimtas suga. Eiropā gandrīz visā teritorijā, atskaitot galējos rietumus, bet nevienmērīgi un tikai vietām - sporādiski - valstīs un teritorijās ar pārmainītu mitrzemju augāju. Daudzviet biotopu pārveidošanas dēļ tā kļuvusi par retu sugu, tāpēc iekļauta vairāku valstu Sarkanajās grāmatās. Latvijā diezgan reta suga visā teritorijā.
