rudā lapsa

Vulpes vulpes (L.)

Vulpes vulpes (L.) attēls
  • rudā lapsa attēls
  • rudā lapsa attēls
  • rudā lapsa attēls

latviski: rudā lapsa

angliski: red fox

vāciski: Rotfuchs

zviedriski: räv, rödräv

igauniski: punarebane

lietuviski: rudoji lapė

krieviski: обыкновенная лисица

Apraksts:

Pieauguša dzīvnieka garums no purna gala līdz astes galam – 50 līdz 85 cm, ķermeņa svars parasti – 4 līdz 8 kg. Tēviņi augumā nedaudz pārspēj vienaudzes mātītes. Aste lapsai ir visai gara: 40-60 cm.
Ķermenis slaids. Galva relatīvi neliela. Purns smails. Ausis trīsstūrainas, stāvas. Acis ieslīpas. Kājas, salīdzinot ar ķermeni, vidēji garas. Aste gandrīz ķermeņa garumā, kupli apmatota.
Apmatojuma krāsa virspusē - variabla: pamatā ruda, taču nokrāsa var būt dažāda. Arī astes krāsa var būt dažāda, parasti – tumšāka par muguru, bet tās gals vienmēr balts. Ķermeņa apakšpuse uzkrītoši gaišāka par virspusi: pakakle un krūtis allaž baltas; vēders lielākoties (bet ne vienmēr) gaišpelēks. Kājas lejas daļā izteikti tumšas, priekškājas vietām pat pilnīgi melnas. Arī ausu aizmugures ir melnas. Apmatojums ziemā ir daudz biezāks nekā vasarā. Apmatojuma maiņa pavasarī (marta nogalē, aprīļa sākumā) norit strauji - pāris nedēļās izkrīt visi ziemas kažoka mati; turpretim jaunais ziemas kažoks veidojas pakāpeniski, lēni - no septembra sākuma līdz decembra sākumam.

Lapsai labi attīstīta dzirde, bet oža un redze ir salīdzinoši vāja. Pārvietojas galvenokārt soļos un lēnā riksī.

Izplatība un sastopamība:

Lapsas pamatareāls aptver visu Eiropu (izņemot Islandi un Norvēģijai piederošās ziemeļu salas), lielāko daļu Āzijas (izņemot galējos dienvidaustrumus un polāros apgabalus), daļu Ziemeļāfrikas un Ziemeļamerikas. Lapsa introducēta Austrālijā. Sugai raksturīga ļoti liela ģeogrāfiskā mainība, aprakstītas vairāk par četrdesmit pasugām. Latvijā – nominālforma Vulpes.
Lapsa ir biežāk sastopamais gan suņu dzimtas, gan visas plēsēju kārtas savvaļas zvērs Eiropā.
Latvijā dzīvo apmēram trīsdesmit tūkstoši šo dzīvnieku, kas izplatīti daudzmaz vienmērīgi (mazliet lielākā skaitā dienvidu un dienvidrietumu rajonos) visā valsts teritorijā. Pie mums lapsas piemājo visdažādākajos biotopos, ļoti labi pielāgojušās kultūrainavai, apdzīvotām vietām, dažkārt nevairās apmesties uz dzīvi pat lielās pilsētās, tostarp Rīgā.

Dzīves veids:

Ekoloģiski ļoti plastiska suga, spēj labi piemēroties arī cilvēka intensīvi apsaimniekotai videi.

Pārtiek lielākoties no gaļas. Medī pārsvarā peļveidīgos grauzējus – peles, strupastes. Ķer uz zemes perējošos putnus, putnu mazuļus, izēd no ligzdām olas. Barībai izmanto arī rāpuļus, abiniekus, zivis, kukaiņus. Samērā bieži uzbrūk mājputniem. Labprāt ēd maitu, apdzīvotu vietu tuvumā – pārtikas atkritumus. Veģetācijas sezonā regulāri mielojas ar augļiem.

Vairošanās periodā dzīvo ģimenēs, kas sastāv no vecākiem un mazuļiem. Pārējā laikā lapsas ir individuālistes. Katrs īpatnis apdzīvo noteiktu teritoriju, kurā ierīkotas vairākas paslēptuves (visbiežāk – āpšu vai pašu izraktās alās) un kurā iestaigāts regulāri izmantotu taku tīkls.
Pie astes pamatnes lapsām atrodas specifisks smirddziedzeris; tā izdalīto sekrētu dzīvnieki izmanto hemokomunikācijai. Bieži vien (īpaši riesta laikā) sazinās arī spalgi, aprauti rejot.
Dzīves ilgums savvaļā - 5 līdz 10 gadi. Dzimumgatavību gan mātītes, gan tēviņi sasniedz desmit vienpadsmit mēnešu vecumā.
Galvenie dabiskie ienaidnieki ir vilks un infekcijas, invāzijas slimības.

Riesto februārī - martā (riesta kulminācija Latvijā – februāra nogalē). Neraugoties uz to, ka riesta perioda sākumā katrai mātītei zināmu laiku seko vairāki tēviņi, kuri cits ar citu laiku pa laikam izkaujas, lapsas ir monogāmas – mātīte atdodas tikai vienam sekotājam, ar kuru uz vienu sezonu izveido stabilu pāri.
Vairošanās midzeņus ierīko galvenokārt āpšu pamestās, retāk pašu izraktās alās. Pati alu rok visai nelabprāt. Grūsnība ilgst vidēji 52 (no 49 līdz 58) dienas.
Lapsēni piedzimst maijā vai jūnija sākumā. To skaits metienā visbiežāk – 4 līdz 6 (var būt arī vairāk); jaundzimušo svars - aptuveni 90 gr, garums – 14–15 cm.
Acis lapsēniem atveras pēc apmēram divām nedēļām. Līdz pusotra mēneša vecumam mazuļi gandrīz visu laiku uzturas midzenī un pārtiek tikai no mātes piena; pēc tam viņi pakāpeniski pāriet uz gaļas barību un aizvien biežāk sāk parādīties ārpus alas, rotaļāties cits ar citu un ar vecāku atnestiem pusdzīviem dzīvniekiem, tādejādi apgūstot nogalināšanas mākslu. Četru mēnešu vecumā jaunie lapsēni kļūst patstāvīgi; izirst saites arī starp viņu vecākiem.

Pēdu nospiedumi:

Lapsa ir pirkstminis (ejot atbalstās uz pirkstu falangām). Priekškāju atstātie pēdu nospiedumi lielāki – garāki (5 – 6 cm) un platāki (4 – 5 cm) - par pakaļkāju (4,5 – 5,5 X 3,5 – 4 cm) ieminumiem. Dzīvniekam soļojot vai rikšojot, nospiedumi izkārtoti tāpat kā vilkam - cits aiz cita, - veidojas taisna pēdu virkne.

Mēsli:

Vārpstveidīgi (spirāliski savērpti), ar nosmailināti izstieptu tievāko un noapaļotu resnāko galu, kurš arī beidzas ar tievu, īsu smailīti. Nereti div- vai trīsdaļīgi fragmenti savstarpēji savienoti ar tievām dzīsliņām. Garums 3 – 12 cm, diametrs – 1,5 līdz 2 cm. Konsistence dažāda. Krāsa svaigiem – visbiežāk netīri pelēka, var būt arī olīvbrūna vai gandrīz melna. Saturā mēdz būt dažādu zvēru (visbiežāk – peļveidīgo grauzēju) mati, kaulu atliekas un nelielu dzīvnieku skeleta fragmenti, kukaiņu hitīna gabaliņi, putnu spalvas; putnu vairošanās sezonā – arī olu čaumalu gabaliņi; veģetācijas sezonā – augu daļiņas. Atrodami visbiežāk uz vai pie kāda paaugstinājuma (pauguriņa, ciņa, akmens, celma, grants kaudzes, nogāzta koka stumbeņa), retāk – uz takas. Lapsa mēdz regulāri izkārnīties vienā un tajā pašā vietā.

Statuss:

Latvijā - visu gadu nelimitēti medījams zvērs.
Tiek uzskatīts par nozīmīgāko trakumsērgas rezervuāru un izplatītāju starp savvaļas dzīvniekiem un mājlopiem.

Kopsavilkums:

Lapsa ir biežāk sastopamais plēsēju kārtas savvaļas zvērs Latvijā. Mūsu valstī dzīvo apmēram trīsdesmit tūkstoši šo dzīvnieku, kas izplatīti daudzmaz vienmērīgi (mazliet lielākā skaitā dienvidu un dienvidrietumu rajonos) visā teritorijā. Mājo visdažādākajos biotopos.
Medī pārsvarā peļveidīgos grauzējus – peles, strupastes. Vairošanās periodā dzīvo ģimenēs, kas sastāv no vecākiem un mazuļiem, pārējā laikā lapsas ir individuālistes. Monogāmas. Riesto februārī - martā. Metienā vidēji 4 - 6 mazuļi.

Apskati citas sugas: