Apraksts:
Ķermeņa garums: 41 - 53 mm.
Apakšdelma garums: 37 - 42 mm.
Auss garums: 31 - 43 mm.
Svars: 6 - 14 g.
Mazie priekšdzerokļi: 1/2.
Pazīmes:
Vidēju izmēru sikspārnis. No visiem Latvijas sikspārņiem droši atšķirams pēc ļoti garajām, platajām un virs pieres kopā saaugušajām ausīm; nelidojošam dzīvniekam tās parasti nolocītas uz aizmuguri (kā āža ragi), ziemas guļā ejot, sikspārnis ausis paslēpj zem spārniem. Redzami tikai garie lancetveida auss radziņi. Acis relatīvi lielas. Spārni plati. Epiblēmas nav. Apmatojums garš, uz muguras pelēkbrūns, vēderpusē gaiši pelēks vai dzeltenpelēks.
Līdzīgās sugas
Latvijā nav. Rietumeiropā (A robeža iet caur Poliju) sastopama brūnā garausaiņa dvīņu suga - pelēkais garausainis (Plecotus austriacus) (Fischer, 1829), kurš atšķiras ar pelēcīgāku apmatojumu, īsāku spārna īkšķi (< 6.2 mm) un platāku auss radziņu tā platākajā vietā (> 5.5 mm). Brūnajam garausainim šie rādītāji ir attiecīgi > 6.2 mm un < 5.5 mm.
Izplatība un sastopamība:
Ļoti bieži sastopams visā Latvijas teritorijā, visu gadu. Nometnieks.
Dzīves veids:
Paslēptuves un kolonialitāte:
Paslēptuvju izvēlē ļoti plastisks. Vasarā mātītes veido nelielas (līdz daži desmiti īpatņu) kolonijas ēku bēniņos, ārsienu spraugās, baznīcu torņos, koku dobumos, bieži putnu būros. Līdzīgas mītnes izmanto arī tēviņi un vientuļas mātītes. Ziemo dažāda tipa pazemes telpās - alās, pagrabos, bunkuros utt. Līdzīgi ziemeļu sikspārnim apmetas nelielos sakņu pagrabos.
Lidojums, barošanās biotopi:
Vakaros izlido ļoti vēlu - dziļā krēslā vai tumsā. Medī gan mežos, gan apdzīvotās vietās, galvenokārt - lidinoties gar koku lapotnēm vai zemu virs pļavām. Lido ļoti lēni. Spēj plivināties gaisā uz vietas. Mēdz nolasīt no zariem un lapām nelidojošus kukaiņus, to kāpurus, zirnekļus.
