Roņu jeb īsto roņu dzimta ir skaitliski neliela abās puslodēs dzīvojošu jūras (okeāna) zīdītāju dzimta, dažas sugas izolācijas dēļ mīt saldūdeņos. Raksturīgs vārpstveida ķermenis ar maz izteiktu apmatojumu, toties biezu zemādas tauku slāni. Mazuļiem apmatojums parasti balts, blīvs. Aizmugurējās peldpleznas pagarinātas, nodrošina ātru pārvietošanos ūdenī. Priekšējās peldpleznas daudz mazākas, pirksti nagaini, ūdenī veic dažādas funkcijas, uz sauszemes (ledus) ķermenis tiek uz tām atbalstīts. Pārvietojoties pa sauszemi aizmugurējās peldpleznas tur nostieptas atpakaļ un parasti arī mazliet piepaceltas. Ķermeņa garums Latvijas sugām 1–2,5 m, citviet līdz 6 m, svars no 40 kg līdz ap 280 kg, bet dzimtā var sasniegt pat 3600 kg ziloņroņiem. Zobu sistēma maz diferencēta, pielāgota barības satveršanai un noturēšanai. Pārtiek no zivīm, gliemjiem, vēžveidīgajiem, ļoti reti – citas barības. Uzturas individuāli vai nelielās grupās. Dažas sugas veic sezonālas migrācijas. Kā visiem zīdītājiem, roņiem laiku pa laikam ir jāieelpo. Niršanas dziļums un spēja uzturēties zem ūdens bez ieelpas sugām ir dažāda. Latvijā sastopamajiem roņiem šīs spējas ir visai mērenas. Dienvidu puslodē sastopamais Vedela ronis nirst līdz 600 metru dziļumam un spēj uzturēties zem ūdens starp ieelpām vismaz vienu stundu.
Visā pasaulē, galvenokārt aukstajos un vēsajos sāļūdeņos (augšpus 30° Z platuma, lejpus 50° D platuma), kā arī izolētos saldūdeņos (piemēram, Baikāla ezers) sastopami zīdītāji. Nodala 14 (agrāk 10) ģintis ar 19 sugām, no tām viena suga izzudusi. Latvijā 3 ģintis un 3 sugas.
