Apraksts:
Ķermenis pagarināts, vārpstveidīgs, plūdlīnijas formas, sašaurinās virzienā no galvas uz asti. Kakls īss, resns. Galva īsa, noapaļota, ar strupu purnu, uz kura - gari vibrisi jeb taustes mati. Galvas profils - slīps, ar ieliekumu starp acīm. Nāsis vidēji lielas, garenas, izvietotas slīpi, atrodas relatīvi netālu viena no otras, noslēdzamas. Acis samērā lielas. Ausis noslēdzamas, gliemežnīcu nav.
Kāju pamatposmi daļēji apslēpti ķermenī, saīsināti, toties pēdas daļa - pagarināta. Priekškājas garākas par pakaļkājām. Pakaļkājas atvirzītas paralēli ķermeņa garenasij (nav paredzētas ķermeņa balstīšanai uz sauszemes). Pēdām 5 gari pirksti, priekškājām tie bruņoti ar labi attīstītiem nagiem. Pirkstus aptver bieza ādaina, apmatota peldplēve (roņa kājas dēvē par airkājām).
Aste ļoti īsa.
Viens pāris zīdekļu (tie ir iekšēji).
Pasaules mazākais ronis, tātad arī mazākais no Baltijas jūrā sastopamajiem roņiem. Ķermeņa garums: pieaugušiem tēviņiem (110)130-155(175) cm, mātītēm (85)120-150(155) cm. Svars: pieaugušiem tēviņiem (40)50-95(100) kg, mātītēm (30)40-60(80) kg. Rudenī dzīvnieki krietni smagāki nekā pavasarī.
Bieza āda. Labi attīstīts zemādas tauku jeb trāna slānis (pilda enerģijas rezervju, hidrostatisku un termoizolācijas funkciju).
Apmatojums vidēji garš, raupjš, biezs, pieguļošs. Tā pamatkrāsojums variabls, biežāk pelēks (mugurpusē daudz tumšāks nekā vēderpusē), haotiski izraibināts ar raksturīgiem neregulāras formas (pārsvarā ovālveida) plankumiem. Augšpusē plankumi tumši, ieskauti gaišos gredzenos. Muguras vidusdaļa parasti bez plankumojuma, vēderpuse - bez gaišajiem gredzeniem, vien ar tumšiem plankumiem.
Apmatojumu nomaina vienu reizi gadā. Apmatojuma maiņas kopējais periods: no marta beigām līdz maija sākumam (katram dzīvniekam tas ilgst apmēram mēnesi).
Zobu formula: I 3/2, C 1/1, P4/4, M 1/1 = 34
Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.
Kariotipā 2n = 34 hromosomas.
Līdzīgās sugas ir divi citi roņi.
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) no pogainā roņa atšķiras ar ievērojami lielāku izmēru (parasti garāks par 180 cm), ar citādu ķermeņa apmatojuma krāsu un ornamentējumu (nav raksturīgo gaišo gredzenveida plankumu), garāku purnu un citādu galvas profila līniju (tā ir taisna, bez ieliekuma acu apvidū), ar vienu no otras vairāk attālinātām nāsīm. Latvijas ūdeņos sastopams biežāk par pogaino roni.
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) no pogainā roņa atšķiras ar lielāku izmēru (parasti garāks par 150 cm), ar citādu ķermeņa apmatojuma ornamentējumu (nav raksturīgo gaišo gredzenveida plankumu). Latvijas piekrastē konstatēts tikai 2 reizes.
Izplatība un sastopamība:
Arktiska, vistālāk uz ziemeļiem izplatīta roņu suga. Laika gaitā tā sadalījusies 6 patstāvīgās autonomās populācijās (katra tagad tiek definēta par pasugu). Sugas kopējais areāls cirkumpolāri apņem Ziemeļu Ledus okeānu, ietver Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļus (ar vairākām šiem okeāniem pieguļošajām jūrām un upju lejtecēm), tajā ietilpst arī 2 iekšzemes ezeri (Saimas, Lādogas).
Baltijas jūrā mītošā, ģeogrāfiski izolētā populācija izdalīta pasugā P. h. botnica. Tiek lēsts, ka to veido 6500-9000 īpatņu. Mājo pārsvarā jūras ziemeļos, bieži novērojami tās centrālajā daļā, mazākā skaitā, bet pastāvīgi. Rīgas līcī uzturas galvenokārt ZA daļā.
Latvijas teritorijā suga sastopama reti, biežāk - Vidzemes piekrastē. Nedaudzi novērojumi saistīti arī ar ezeriem, kuriem ir savienojums ar jūru (Babītes ezers, Ķīšezers, Baltezers) un upju (Daugavas, Lielupes) lejtecēm.
Dzīves veids:
Lieliski piemērots dzīvei ūdenī. Torpēdveida ķermenim ir īpaši slīdīga virsma. Mugurkauls - ļoti lokans. Priekškājas ūdenī kalpo stūrēšanai, pakaļkājas veic pārvietošanās orgānu funkciju - nodrošina peldējuma spēku un ātrumu (darbojas kā zivs aste). Nāsis ienirstot automātiski noslēdzas. Neraugoties uz to, ka arī ausis ienirstot automātiski noslēdzas, dzirde zem ūdens - lieliska. Acis ienirstot pārklāj aizsargmembrāna, kas ir caurspīdīga, tāpēc ļauj zem ūdens nevainojami redzēt. Garie vibrisi nodrošina labu tausti.
Veikls peldētājs un labs nirējs (var ienirt daudzus desmitus metru dziļi, ar vienu ieelpu spēj uzturēties zem ūdens ilgāk nekā 25 minūtes).
Sausumā (uz ledus, uz saliņām arhipelāgos) parasti izrāpjas tikai tāpēc, lai atpūstos vai pasildītos saulē; ilgāku laiku ārpus ūdens pavada vairošanās un apmatojuma maiņas periodā. Ārpus ūdens neveikls un lēns, jo, balstam un atgrūžoties, izmanto tikai priekškājas (nevar novietot pakaļkājas zem ķermeņa). Kustoties pa cietu virsmu, izlocīdamies lien uz vēdera.
Ziemas laikā lielākoties apmetas uz plašākiem ledus klājumiem izklaidus (pa vienam, diviem), parasti tādās vietās, kur rodas kompakti sniega sanesumi (pie ledus gabalu grēdām un citādos nelīdzenumos), kas nepieciešami migu veidošanai un atvieglo āliņģu sistēmu uzturēšanu. Apmatojuma maiņas laikā pavasarī nereti uzturas lielākās kopienās. Pēc tam, kad, meklējot pārtiku, salīdzinoši daudz laika pavada atklātā jūrā, parasti apvienojas nelielās grupiņās.
Barību iegūst vienīgi ūdenī. Pārsvarā ihtiofāgs (pārtiek gandrīz tikai no zivīm). Ķer galvenokārt nelielas, masveidā sastopamas zivis (reņģes, brētliņas, salakas, siļķes, lucīšus), daudz retāk vēžveidīgos u.c. bentosa dzīvniekus. Pavasarī un vasarā lielākoties uzturas un barojas dziļākos ūdeņos (nirstot pat 50 m dziļumā un paliekot dzelmē līdz 25 minūtēm). Vasaras beigās, rudenī pārsvarā medī seklākās teritorijās piekrastē, jo ir uzkrājuši pietiekamas enerģijas rezerves un vairāk laika atvēl atpūtai arhipelāgos. Ziemā, pamazām aizsalstot jūrai, sekodami ledus klājuma malai, pakāpeniski pārvietojas dienvidu virzienā. Pavasarī, kad ledus sāk kust un lūzt, atjaunojas migrācija uz barošanās vietām jūras dziļajā daļā.
Poligāms. Pārošanās laiks lielā mērā saistīts ar mātīšu dzīves vietu. Vairākums riesto aprīlī - maijā, bet daļa mātīšu tiek apaugļotas jau martā. Riestā tēviņi klīst pa ledu, meklēdami partneres, un ar katru atrasto pāroties gatavo pavada kopā dažas dienas, tad dodas pie citas. Grūsnība ilgst 10,5-11 mēnešus, dīgļa attīstībā ir 3,5 mēnešus garš pārtraukums (latentais periods). Gadā viens metiens. Baltijas populācijas roņiem bērni, atkarībā no mātīšu dzīves vietas, dzimst no janvāra beigām līdz marta sākumam. Ronēni nāk pasaulē uz stabila ledus (pagofila suga) sniega sanesumos neilgi pirms dzemdībām izveidotās nelielās alās, kurām ir izeja tieši līdzās vienam no vairākiem āliņģim. Savas bērnistabas mātītes parasti ierīko samērā tālu cita no citas. Metienā parasti tikai 1 mazulis. Jaundzimušā garums 55-65 cm, svars 4-5(6) kg, klāts ar baltu, biezu, garu, pūkainu embrionālo apmatojumu (tas 2-3 nedēļu laikā pakāpeniski nomainās pret īsto), mazulis ir labi attīstīts un samērā agri kļūst peldēt (nirt) spējīgs. Zīdīšanas periodā, kas ilgst apmēram 5 nedēļas, mazulis, ēzdams taukiem bagāto mātes pienu, sasniedz apmēram 20 kg svaru. Viņš ir uzkrājis pietiekami daudz enerģijas rezervju, lai varētu kļūt pilnīgi neatkarīgs no mātes un sākt apgūt prasmi patstāvīgi ķert zivis. Jaunie īpatņi līdz dzimumgatavības sasniegšanai ir klejotāji.
Dzimumgatavība iestājas: jaunajiem tēviņiem 5-6(7), jaunajām mātītēm (3)4-5(6) gadu vecumā.
Dzīves ilgums: tēviņiem - 25(30), mātītēm - 30(40) gadi.
Nopietnākie ienaidnieki: jūras piesārņojums; zvejniecība (dzīvnieki noslīkst, sapinoties tīklos un murdos); nepietiekams ledus biezums (īpaši mazuļu laikā) siltās ziemās; ledlauži, kas izposta dzīves vidi aukstās ziemās.
Statuss:
Zināmā mērā konkurē ar zivjsaimniecību, kaitē tai (bojā zvejas rīkus un noķertās zivis). Var negatīvi ietekmēt dažu sugu zivju populācijas lielumu.
Aizsargājama suga. PDF to ierakstījis izmirstošo sugu sarakstā. Starptautiskā Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienība saudzējamā statusu piešķīrusi tieši Baltijas pogainajam ronim; tas iekļauts Pasaules sarkanajā grāmatā. Ierakstīts Bernes konvencijā, ES Dzīvotņu direktīvā (II un V pielikumā). Suga iekļauta LR MK īpaši aizsargājamo sarakstā, Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā. To aizsargā arī citu Baltijas jūras valstu nacionālie normatīvie akti.
Kopsavilkums:
Mazākais no roņiem. Populācija Baltijas jūrā stabila, tomēr pagaidām tiek uzskatīts par Latvijas ūdeņos reti sastopamu. Pie mums visbiežāk konstatēts Vidzemes piekrastē. Lieliski piemērots dzīvei ūdenī. Ihtiofāgs - pārtiek gandrīz tikai no zivīm. Gadā viena pēcnācēju paaudze. Zināmā mērā kaitē zivsaimniecībai. Aizsargājams.
Rare and protected marine species in Latvia. Comparatively more frequent along the eastern coastline of the Gulf of Riga.
Редкий и охраняемый морской вид в Латвии. Сравнительно чаще по восточному побережью Рижского залива.
