kaķu dzimta (Felidae)

Plēsēju kārtas dzimta. Pieder dažāda lieluma – no maziem (ķermeņa garums 40 cm) līdz ļoti lieliem (3 metri) plēsēji ar spēcīgu, lokanu ķermeni. Šajā dzimtā iekļauti daudzveidīgie savvaļas kaķi, lūši, tīģeri, gepardi, leopardi, jaguāri, pumas un lauvas. Visos gadījumos tie ir aktīvi, kustīgi dzīvnieki. Dzīvo individuāli vai grupās. Svars variē no 1,7 kg līdz 400 kg. Vēsturiski šī ir Āzijas izcelsmes dzimta, Āfrikā tā ieceļojusi vēlāk. Arī Ziemeļamerikā dzimta ieradusies krietni vēlāk nekā, piemēram, citi senie plēsēji, kas pieder pie lāču un suņu dzimtām. Apmatojums dažāds: no ļoti koša, svītraina un plankumaina līdz vienmuļam. Dominē dzeltenbrūnie toņi, akotmati īsi vai gari. Raksturīga noapaļota galva ar gariem taustes matiem uz sejas, īss līdz vidēji garš kakls, lielas acis. Ļoti labi attīstīti plēsējzobi un ilkņi. Priekškājas piecpirkstainas, pakaļkājas četrpirkstainas, nagi asi, smaili, dažām sugām ievelkami. Kājas parasti slaidas, labi skrējēji, īsā distancē spēj attīstīt iespaidīgu ātrumu (gepards). Dažas sugas veikli rāpjas kokos un peld. Astes garums dažāds – no ļoti īsa līdz apmēram ķermeņa garumā. Medījumam parasti pielavās, nevis ilgstoši dzen. Pārtiek no putniem, atkarībā no sugas lieluma medī dažādus zīdītājus – no sīkiem peļveidīgajiem līdz lieliem pārnadžiem. Sīkie kaķi barībā patērē arī rāpuļus un lielus kukaiņus, zivis. Augu izcelsmes barība neraksturīga.

Visā pasaulē, izņemot Austrāliju, sastopami zīdītāji. Dzīvo dažādos biotopos un klimata joslās. Sevišķi daudzveidīgi dzimta evolucionējusi Āfrikā, kur tā ir vitāli nozīmīga dažādo zālēdāju sugu populāciju regulētāja savannā. Mūsdienās sastopamas 14 ģintis un 41 suga. Vēl daudzas ģintis un sugas tālākā senatnē izzudušas. Latvijā viena suga.