susuru dzimta (Myoxidae (Gliridae))

Grauzēju kārtas dzimta. Pieder sīki vai nelieli, nedaudz vāverveidīga izskata kokos dzīvojoši, veikli kāpelējoši zīdītāji ar parasti garām un kuplām astēm. Ķermeņa garums 6–20 cm, svars 20–200 gramu. Rudens pusē pirms ziemošanas uzbarojas. Apmatojums blīvs, parasti dažādos brūnos, pelēcīgos vai dzeltenīgos toņos, vēderpusē gaišāks. Acis lielas, ausis lielas. Visām pie mums sastopamajām sugām pakaļkāju pēdas piecpirkstainas, priekškāju – četrpirkstainas, visi pirksti gari, izteikti nagaini. Tumsas aktivitātes sugas. Raksturīga izcili laba dzirde. Galvenokārt pārtiek no dažādiem augiem, to sulīgiem augļiem un sēklām, pumpuriem, tomēr barībā arī bezmugurkaulnieki, galvenokārt kukaiņi. Ēd arī putnu dējumus, sīkus peļveidīgos. Dažām sugām dzīvnieku izcelsmes barība ir pārsvarā. Mežainu reģionu sugas, kur pietiekamā daudzumā izplatīti dobumaini lapkoki, bagātīgs pamežs, labi barošanās apstākļi, sevišķi dažādi ēdamus augļus ražojoši krūmi (piemēram, lazdas). Dzīvo ģimeņu grupās. Mērenā klimata apgabalos tipiska ziemas guļa, kas var sasniegt pat pusi kalendārā gada garuma. Nereti piemērotā dobumā ziemošanai kopā sapulcējas daudzi indivīdi. Mazuļi dzimst bezpalīdzīgi, kaili, patstāvību iegūst apmēram gada vecumā. Visbiežāk gadā viens metiens. Vidējais susuru dzīves ilgums nav garš – ap 5 gadi, retāk līdz 8(10) gadi.

Eirāzijā un Āfrikā sastopami zīdītāji. Nodala 9 ģintis un 29 sugas. Latvijā 4 sugas, visas uz areāla galējās ziemeļu robežas, katra savā ģintī.