briežu dzimta (Cervidae)

Pārnadžu kārtas dzimta. Pieder dažāda lieluma, pārsvarā lieli zīdītāji, kuru vairākumam ķermeņa garums 120–300 cm, augums līdz 2,6 m, svars – līdz 800 kg. Pašas mazākās tropu sugas skaustā ap 35 cm augstas, bet svars – ap 4 kg pieaugušam indivīdam. Tēviņi gandrīz visām sugām ir izteikti masīvāki nekā mātītes, dažreiz atšķiras arī krāsojumā (plankumaināki), tēviņiem raksturīgi ragi, kas laiku pa laikam tiek nomesti; to vietā izaug jauni: žuburaināki un lielāki ar katru nākamo reizi. Tikai ziemeļbriežu mātītēm ir ragi, bet daudz mazāki nekā tēviņiem. Sugas ir viegli atpazīstamas, diezgan līdzīgas, pavirši aplūkojot – nepārprotami “briežveidīgas” vai “aļņveidīgas”, tomēr daļa “briežveidīgo” sugu (piemēram, muskusbrieži) tiek klasificētas citās dzimtās un netiek uzskatītas par tuvi radniecīgām briežu dzimtai. Krāsojumā dominē sarkanīgi brūni, brūndzelteni un pelēcīgi toņi, arī gaiši (balti) laukumi un plankumi. Apmatojums raupjš. Kājas garas vai vidēji garas, aste ļoti īsa, pušķveidīga. Kakls diezgan garš. Ausis lielas. Visi maņu orgāni mēreni labi attīstīti. Pārsvarā mežainu apgabalu (galējos ziemeļos – tundrā) dzīvnieki, uzturas individuāli vai nelielās grupās. Tipiski augēdāji pēc barības patēriņa. Pielāgojušies gan dzīvesveidam tropos, gan ļoti skarbam klimatam aiz polārā loka. Vairums sugu arī labi peld, viegli pārvar upes un citus ūdeņus. Mazuļu skaits – tipiski viens, reti vairāk.

Visā pasaulē sastopami zīdītāji, neiekļaujot Austrāliju. Liela sugu daudzveidība DDA–Āzijā. Kopumā nodala 49 sugas līdz 17 ģintīs. Latvijā 3 sugas, katra savā ģintī.