dobradžu dzimta (Bovidae)

Pārnadžu kārtas dzimta. Dažreiz literatūrā šī dzimta tiek latviskota arī kā vēršu dzimta (no Bos – “vērsis”, tipa ģints latīniski; Bos taurus – mājas govs). Dažās klasifikācijās šo dzimtu papildus sadala vairākās apakšdzimtās. Pieder no vidēja lieluma līdz ļoti lieli zīdītāji, kuru ķermeņa lielums variē no 25 cm skausta augstumā līdz 2,2 m, bet svars – no 3 kg līdz 1,5 tonnām. Pēc ķermeņa uzbūves tie ir gan slaidi un diezgan trauslas uzbūves zīdītāji (sīkās mežu antilopes un gazeles savannā) līdz ļoti masīviem dzīvniekiem (ūdensbifeļi, bizoni, sumbri). Pēc krāsojuma dominē brūni, dzeltenīgi vai pelēcīgi toņi, dažām sugām kontrastējoši krāsu salikumi. Apmatojums raupjš. Kāju garums: no īsām un strupām līdz ļoti slaidām. Tēviņiem ir ragi (nereti arī mātītēm), bet, atšķirībā no briežu dzimtas sugām, tie indivīdam saglabājas visu mūžu, nevis periodiski tiek nomesti. Sugas nereti veido lielus barus, kuros pastāv noteikta sociālā hierarhija. Vairākas Āfrikas subtropu mežu sugas dzīvo individuāli. Pēc kopējās piesaistes veģetācijas tipiem – galvenokārt mežu un savannas sugas. Daudzas sugas (vismaz 10–12) senatnē domesticētas, mūsdienās tās ir piena un piena produktu, vilnas, ādu ieguves pamats, arī darba dzīvnieki primitīvā zemkopībā un transporta aizvietotāji vai kravu vilcēji dažādos pasaules reģionos. Visas sugas ir izteiktas augēdājas, atsevišķām dzimtas sugām izveidojusies visai selektīva izvēle – tās ēd tikai noteiktus augus. Biežākais dzīves ilgums 10–15, retāk – līdz 30 gadu. Metienā visbiežāk viens vai divi mazuļi.

Savvaļas sugas sastopamas Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Āfrikā. Āfrika ir neapšaubāmi dobradžu dzimtas sugām bagātākais reģions, kur tās sastopamas no pustuksnešiem un tuksnešiem līdz lietusmežiem, visvairāk – Austrumāfrikas savannās. Kopumā nodala, atkarībā no klasifikācijas pieejas, 50–60 ģintis un ap 143 sugas. Vēsturiski evolūcijas gaitā ap divreiz lielāks sugu skaits (ap 300) ir izzudušas un zināmas no fosilijām. Latvijā tikai viena suga.