Cūku dzimtas sugas sastopamas Eirāzijā un Āfrikā, dažāda klimata joslās, pēc veģetācijas tipa: no savannām līdz dažādiem mežiem. Kā uzskata, tās ir cēlušās Āzijā. Nodala 6 ģintis un 18 sugas. Dažreiz šim skaitam pievieno 19.sugu – mājas cūku, kas izveidota, domesticējot (pieradinot) mežacūku. Latvijā viena suga.
cūku dzimta (Suidae)
Pārnadžu kārtas dzimta. Pieder vidēji vai diezgan lieli pārnadži ar strupu un masīvu ķermeni. Ķermeņa garums 60 līdz 210 cm, svars – no apmēram 7 kg līdz 275 kg (lielākais: Hylochoerus meinertzhageni). Visas sugas pasaulē ir uzreiz atpazīstamas, nepārprotami “cūkveidīga” izskata, tēviņiem raksturīgi masīvi, augšupvērsti ilkņi, kas visu mūžu aug garumā. Kājas īsas, galva liela, purna daļā šņukurveidīgi sašaurināta. Kakls īss. Apmatojums raupjš, tumšās krāsās, vienmuļš. Aste tieva, īsa vai vidēji gara, maz apmatota, galā apmatojums kuplāks un garāks, pušķveidīgs. Sivēni parasti svītraini, to skaits metienā variē dažādām sugām no viena līdz 12. Pieaugušie dzīvnieki uzturas individuāli (sevišķi tēviņi) vai nelielos baros. Raksturīga laba dzirde un oža, bet redze viduvēja. Pēc barības patēriņa sugas ir vai nu visēdājas, vai augēdājas.
Šīs dzimtas sugas
-
mežacūka Sus scrofa L.
angliski: wild boar
vāciski: Wildschwein
zviedriski: vildsvin
igauniski: metssiga
lietuviski: šernas
krieviski: кабан