lauku strupaste

Microtus arvalis Pallas

Microtus arvalis Pallas attēls

latviski: lauku strupaste

angliski: common vole

vāciski: Feldmaus

zviedru: fältsork, sydlig åkersork

igauņu: põld-uruhiir

lietuviešu: paprastasis pelėnas

krievu: обыкновенная полевка

Apraksts:

Ķermenis peļveidīgs, tā garums no (8,5)10 līdz 10,5(13) cm. Galva plata, sejas daļa īsa. Acis nelielas. Kājas vidēji garas (relatīvi īsas pakaļkājas), piecpirkstainas. Ķermeņa apmatojums mīksts, pieguļošs, gaiši pelēks vai brūngani pelēks, apakšpusē gaišāks nekā virspusē. Ausu gliemežnīcas nelielas (9-12 mm garas), maz apmatotas. Aste klāta ar īsu, retu, samērā gaišu, brūnganu apmatojumu, tās garums - (2,7)3,4-4,5(5,8) cm (sastāda 30-40 % no ķermeņa garuma). Svars – 20-40(43) grami. Tēviņi kopumā lielāki. Ārēju atšķirību starp dzimumiem nav.

Zobu formula: I 1/1, C 0/0, P 0/0, M 3/3 = 16

Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.

Kariotipā 2n = 46 hromosomas.

Līdzīgās sugas ir četras.
Austrumeiropas strupaste (Microtus rossiaemeridionalis) - lauku strupastes dvīņsuga (nav vērā ņemamu morfoloģisku un anatomisku atšķirību). Austrumeiropas strupaste ir par lauku strupasti nedaudz lielāka, ar tumšāku asti (īpaši - tās apakšpusi), ar nedaudz vairāk apmatotām ausu gliemežnīcām. Droši atšķirama tikai karioloģiski. Abu sugu areāli lielā platībā pārklājas, tomēr hibridizācija nenotiek, jo starp sugām ir nozīmīgas ekoloģiskas un etoloģiskas atšķirības.

Tumšā strupaste (Microtus agrestis). Par lauku strupasti nedaudz garāka, slaidāka, ar relatīvi īsāku asti, garākām kājām. Apmatojums mugurpusē tumšāks (tumši pelēkbrūns ar rūsganu nokrāsu), astes apakšpuse gaišāka. Ausu gliemežnīcas vairāk apmatotas, to augšmalā ir tievi, tumši rūsgani mati.

Rūsganā mežstrupaste (Clethrionomys glareolus). Par lauku strupasti mazāka. Relatīvi slaidāks ķermenis, garākas kājas, garāka aste (1/3-1/2 no ķermeņa garuma), lielākas ausu gliemežnīcas. Siltajā sezonā augšpuses apmatojuma krāsa uzkrītoši ruda (sarkanbrūna, rūsgana), ziemā - gaišāka. Sāni pelēcīgi dzelteni. Vēdera un kāju apmatojuma krāsa balta vai gaišpelēka, norobežota.

Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris). Par lauku strupasti ievērojami lielāka, druknāka, ar relatīvi daudz garāku (apmēram 1/2 no ķermeņa garuma vai mazliet garāku) asti. Apmatojums gandrīz vienkrāsains (tumšs). Dzīvo pie ūdenstilpēm, labi peld.

Izplatība un sastopamība:

Sugas pamatareāls aptver lielu daļu Rietumeiropas, daļu Dienvideiropas, Viduseiropu, Austrumeiropu, daļu Mazāzijas, Vidusāzijas, dienvidos tas iesniedzas Irānā, austrumos Mongolijā un Ziemeļķīnā.

Latvijā - viena no dominējošajām strupastu sugām; piemērotās vietās sastopama lielā skaitā; izplatīta visā valsts teritorijā, bet nevienmērīgi.
Var apdzīvot dažādus biotopus, tomēr galvenokārt mājo lauksaimniecībā izmantojamās teritorijās (sakņu un augļu dārzos, tīrumos, pļavās), retumis ieviešas nelielās mežaudzēs, krūmājos, grāvmalās.

Dzīves veids:

Aktivitāti saglabā visu gadu. Raksturīgi septiņi diennakts aktivitātes periodi. Izveicīga racēja, veido garas, sarežģītas pazemes ejas. Pie nesen raktām alu ieejām redzami zemes izmetumi. Virszemē labprātāk iznāk gaišajā laikā.

No sausas zāles un lapām veido apaļus midzeņus ar 2-3 izejām. Siltajā sezonā ierīko tos noteiktā dziļumā pašraktās pazemes alās vai dažādās dabiskās slēptuvēs, ziemā nereti arī tieši uz zemes zem sniega. No midzeņiem uz visām pusēm pazemē un virszemē stiepjas taciņas, kas ved uz barošanās vietām. Uz virszemes taciņām strupastes atstāj ekskrementu kaudzītes.

Atsevišķos gadījumos novērojama sezonālā pārvietošanās: nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu vai barības trūkuma spiestas, strupastes rudenī, ziemā var mainīt dzīves vietas, pārceļoties uz tuvējām cilvēku darinātām būvēm (pirmkārt, lauksaimniecības produkcijas glabātavām), uz salmu un siena novietnēm, dzīvojamām ēkām. Arī vasarā nereti mēdz pārvietoties - glābties vai doties jaunu barošanās vietu meklējumos (kurp un cik tālu – tas lielā mērā atkarīgs no cilvēku lauksaimnieciskās darbības konkrētajā teritorijā).

Izteikta augēdāja (dzīvnieku izcelsmes barību izmanto niecīgā daudzumā). Barības sastāvs ļoti daudzveidīgs, atkarīgs no sezonas. Pavasarī un vasarā galvenokārt pārtiek no dažādu lakstaugu sulīgajām zaļajām daļām, rudenī un ziemā - no augļiem, saknēm, retāk sēklām, bet galvenokārt no iepriekš sarūpētajiem barības krājumiem. Arī vasarā regulāri sagādā nelielas (1-2 diennaktīm paredzētas) barības rezerves.

Poligāma. Dabiskos apstākļos vairojas siltajā sezonā - no aprīļa līdz septembrim, oktobrim (katra mātīte laiž pasaulē vismaz 3-4 metienus). Grūsnība ilgst nepilnas trīs nedēļas. Metienā (3)6-7(10) mazuļi. Dzimumgatavību sasniedz: mātītes 1 mēneša, tēviņi 1,5-2 mēnešu vecumā. Vasaras otrajā pusē vairošanās procesā iesaistās arī agrajos metienos piedzimušie dzīvnieki. Dzīves ilgums 2 (3) gadi.
Raksturīgas cikliskas populācijas lieluma svārstības: periods starp skaita minimumu un maksimumu ilgst 3-5 gadus.

Lauku strupaste ir svarīgs barības objekts ļoti daudziem dzīvniekiem. Nopietnākie dabiskie ienaidnieki: dažādi plēsīgie zvēri un plēsīgie putni. Siltajā sezonā praktiski visa populācija intensīvi invadēta ar ektoparazītiem (ērcēm, blusām, utīm).

Būtiska negatīva ietekme uz lauku strupastes populācijas lielumu ir vienveidīgai, vienlaicīgai lauksaimnieciskajai (agrotehniskajai) darbībai plašās teritorijās.

Statuss:

Lielā skaita dēļ ir nozīmīga bīstamu infekcijas slimību dabisko perēkļu uzturētāja. Būtisku kaitējumu var nodarīt, ja iemājo dārzeņu glabātavās, kur sabojā vērā ņemamu daudzumu produktu.

Kopsavilkums:

Latvijā viena no dominējošajām strupastu sugām. Izplatīta visā valsts teritorijā, sastopama lielā skaitā. Apdzīvo galvenokārt lauksaimniecībā izmantojams teritorijas. Izteikta augēdāja. Ir nozīmīgs barības objekts daudziem dzīvniekiem. Var nodarīt kaitējumu lauksaimniecībai.

Very common species in Latvia, locally abundant, particularly in agricultural areas.

Часто и повсеместно в Латвии, местами в большом количестве, особенно на территориях интенсивного сельского хозяйства.

Apskati citas sugas: