mazā meža klaidoņpele

Sylvaemus uralensis (Pallas) (Apodemus uralensis)

Sylvaemus uralensis (Pallas) attēls

latviski: mazā meža klaidoņpele

angliski: pygmy wood mouse

vāciski: Zwergwaldmaus

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski: малая лесная мышь

Apraksts:

Mazākā no Latvijas klaidoņpelēm. Ķermenis peļveidīgs. Ķermeņa un galvas kopējais garums (7)7,6–8,2(9,6) cm. Galva relatīvi liela, sejas daļa izstiepta. Ausu gliemežnīcas garas ((12)13–14(15) mm), uzkrītoši izceļas virs apmatojuma. Acis lielas. Kājas piecpirkstainas. Pakaļkājas garākas par priekškājām, to pēdas (16)17,4–21,5(22) mm garas, ļoti šauras. Astes garums līdzīgs ķermeņa garumam vai tikai nedaudz mazāks par to. Pieauguša dzīvnieka svars 15-32(40) grami.
Apmatojums mīksts, pieguļošs, akotmati reti. Matojuma krāsa virspusē pelēkbrūna ar viegli rūsganu nokrāsu. Vēderpuse un kāju apakšpuse blāvi balta. Astes apakšpuse gaišāka par virspusi. Ārēju atšķirību starp dzimumiem nav.

Zobu formula: I 1/1, C 0/0, P 0/0, M 3/3 = 16

Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.

Kariotipā 2n = 48 hromosomas.

Izplatība un sastopamība:

Sugas pamatareāls stiepjas no Karēlijas, Igaunijas, Latvijas, Baltkrievijas ziemeļaustrumiem un Ukrainas austrumiem līdz Urāliem, Rietumsibīrijai un Rietumkazahijai. Areālā ietilpst arī Kaukāzs, Aizkaukāzs, Turcija.
Latvijā sastopama reti. Izplatīta visā valsts teritorijā, bet nevienmērīgi.
Ekoloģiski samērā plastiska suga. Apdzīvo dažādus biotopus, biežāk platlapu koku un jauktos mežus, aizaugošus izcirtumus, krūmājus, arī parkus, kapus, retāk agrocenozes. Ziemā dažreiz piemājo cilvēku mājokļos un saimniecības būvēs.

Dzīves veids:

Aktivitāti saglabā visu gadu. Diennakts aktivitātes maksimuma periods ir krēslā un tumsā, tikai rudenī retumis sastopama arī gaišā laikā.
Ļoti kustīgs dzīvnieks. Veikli skrien, meistarīgi pārvietojas (gan vertikāli, gan horizontāli) pa kokiem un krūmiem. Spēj samērā tālu aizlēkt, prot diezgan labi peldēt.

Alas dzīvnieks pats rok reti un seklas; galvenokārt apmetas uz dzīvi dabiskās slēptuvēs (vasarā koku dobumos, ziemā pašu raktās ejās zem koku saknēm, celmiem) vai izmanto citu peļveidīgo grauzēju veidotas alas. Pie alu ieejām redzami zemes izsviedumi. Pazemē midzenis parasti atrodas nedaudz dziļāk par pus metru.
Barības sastāvs atkarīgs no sezonas. Pārsvarā sēklēdāja. Ēdienkartē dominē savvaļas augu un kultūraugu sēklas (ziemā gandrīz tikai sēklas), tajā ietilpst arī ogas, augļi, bet vasaras otrajā pusē bez tam ēd bezmugurkaulniekus, pirmkārt, kukaiņus dažādās attīstības stadijās, savukārt, pavasarī - augu zaļās daļas.
Rudenī gatavo ievērojamus barības (sēklu) krājumus ziemai, noglabājot tos netālu no midzeņa īpaši sagatavotās pazemes kamerās vai dažādās dabiskās slēptuvēs (koku dobumos, spraugās, pasaknēs), vai cilvēku veidotās būvēs.
Poligāms dzīvnieks. Vairojas siltajā sezonā – no aprīļa beigām vai maija sākuma līdz augusta beigām vai septembra sākumam. Gadā - 2 līdz 4 metieni. Grūsnība ilgst 20–25 dienas. Metienā (3)4–7(9) mazuļi. Dzimumgatavību sasniedz 3 mēnešu vecumā. Vasaras otrajā pusē vairošanās procesā iesaistās arī pavasarī piedzimušās mātītes. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par pēcnācējiem. Dzīves ilgums: 1-2 gadi.

Nopietnākie dabiskie ienaidnieki ir caunveidīgie zvēri, lapsas un plēsīgie putni (pirmkārt, pūces). Nozīmīga konkurentsuga ir lielākā un spēcīgākā dzeltenkakla klaidoņpele.

Saimnieciskas nozīmes Latvijā nav.

Līdzīga vairākām citām sugām Latvijā.
Dzeltenkakla klaidoņpele (Sylvaemus flavicollis).
Konkurentsuga, kas izspiež mazo meža klaidoņpeli no labākajām dzīves vietām. Atšķiras no mazās meža klaidoņpeles ar lielāku ķermeņa izmēru un ar lielāku pakaļkājas pēdas garumu, astes relatīvo garumu, ausu gliemežnīcu relatīvo garumu, acu relatīvo izmēru. Pieaugušos (pēc pirmās apmatojuma maiņas) īpatņus viegli atpazīt pēc virspusē dominējošajiem brūnajiem toņiem un okerbrūna plankuma vai apkakles uz krūtīm starp priekškājām.

Svītrainā klaidoņpele (Apodemus agrarius).
No mazās meža klaidoņpeles atšķiras ar slaidāku ķermeni, lielāku izmēru, īsāku asti, strupāku purnu, relatīvi mazākām ausu gliemežnīcām un acīm, īsākām kājām un uzkrītošu melnu vai melni brūnu svītru, kas stiepjas gareniski pār muguru.

Netālu no Latvijas atrodas meža klaidoņpeles (Sylvaemus sylvaticus) izplatības areāla līdz šim zināmā robeža. Iespējams, ka šī mazajai meža klaidoņpelei ļoti līdzīgā suga mājo Latvijas DA.

Daudzas meža klaidoņpeles un mazās meža klaidoņpeles morfoloģiskās pazīmes pārklājas.
Pieaugušas meža klaidoņpeles ķermeņa garums parasti līdz 10 (pat nedaudz vairāk) cm; aste vienmēr nedaudz īsāka par ķermeni; vēderpuse pelēka vai dzeltenīga; vecākiem īpatņiem retumis uz krūtīm ir neliels iegarens dzeltenīgs plankums (mazajai meža klaidoņpelei nav).

Kopsavilkums:

Mazākā no klaidoņpelēm Latvijā. Sastopama nelielā skaitā un sporādiski.

The smallest from wood mouses in Latvia. Occurs in small numbers and sporadically only.

Самая маленькая лесная мыш в Латвии. Встречается в небольшом числе и спорадически.

Apskati citas sugas: