Apraksts:
Ķermeņa garums (bez astes): [t] 60-90 cm; [m] 50-70 cm;
Masa: [t] 7-12 kg; [m] 5-8 kg.
Izplatība un sastopamība:
Plaši Eiropā, Āzijā sastopama suga, areāls iesniedzas arī Z-Āfrikā. Visplašākā areāla ūdru suga pasaulē.
Latvijā visā teritorijā (XXI gs. sākumā skaits tika lēsts ap 5000+ indivīdu), bet redzams samērā reti, jo piekopj slēptu dzīvesveidu. Labvēlīgākās dzīves vietas ir nelielas un vidēji lielas (līdz 20 m platas) upītes ar mežainiem krastiem. Apdzīvo 5-15 km garu upes posmu, ieskaitot krastu, bet sevišķi neattālinoties no upes. Upei aukstajā (sala) periodā jābūt ar vaļēja ūdens pieejamību un tukšumiem zem ledus.
Dzīves veids:
Apdzīvo iekšējos ūdeņus un to piekrastes biotopus. Uzturas arī neapdzīvotās jūras pludmalēs upju ieteku tuvumā. Diezgan bieži (īpaši - pavasaros un rudeņos) dodas klejojumos pa sauszemi. Pēdminis.
Vienlīdz labi jūtas gan ūdenī, gan uz sauszemes. Barību iegūst galvenokārt ūdenī. Dienā patērē ap 1-1,5 kg barības, kurā dominē dažādas zivis. Patērē arī vardes, vēžus, gliemjus, ūdensputnu cāļus, gliemjus, tārpus, dažādus kukaiņus. Augu barība ēdienkartē nenozīmīga.
Ķermenis un tā apmatojums ir ļoti labi pielāgots dzīvei ūdenī un mēreni aukstajam klimatam. Ūdra ķermenis ir izstiepti slaids, lokans, vienmērīgi sašaurinās astē ar nosmailotu galu. Galva neliela, strupa, ausis īsas. Ķepas spēcīgas, pleznveidīgas, starp pirkstiem ir peldplēve. Ķepas ārmalā ir cietu, elastīgu sariņu slānis, kas palielina atgrūšanās virsmas laukumu peldot.
Īpaša pazīme ir ūdra spēja pēc ieelpas un ienirstot cieši aizspiest nāsis un ausu atveres.
Ūdra kažoks ir vienlīdz piemērots gan siltuma saglabāšanai, gan arī nesamirkst, pateicoties dažādajam apmatojumam. Vilnas slānis ir ciešs un blīvs, bet segmati jeb akotmati ar paplatinātu galu cieši nosedz vilnu no virspuses. Tādējādi, pat iznākot no ūdens, ūdra kažoks ir gandrīz sauss. Pēc iznākšanas no ūdens ūdrs tūdaļ noskurinās un izvārtās smiltīs vai sniegā, lai atbrīvotos no niecīgākā slapjuma, kas vēl palicis.
Astei piemīt gan dzenskrūves funkcija, ātri peldot, gan arī tā kalpo stūrēšanai.
Mātītei metienā ir 2-5 mazuļi, jaunie ūdrēni dzimst akli un nevarīgi, un attīstība ir samērā lēna.
Pēdu nospiedumi:
Kājas ļoti īsas. Pirksti stipri izvērsti, gandrīz līdz nagiem savstarpēji saistīti ar peldplēvēm. Nagi nelieli, strupi. Pēdu apakšpuse gan ziemā, gan vasarā pilnīgi kaila. Pirkstu spilventiņi sakārtoti rozetē. Pārvietojas lielākoties ar pusmetrīgiem lēcieniem vai īsiem soļiem. Ejot soļos, pēdu nospiedumi veido zigzaglīniju; īsos lēkšos - nospiedumi taisnvirzienā, turklāt pakaļkāju nospiedumi parasti sedz priekškāju nospiedumus. Izdarot garus lēcienus, abas vai viena pakaļkāja apsteidz priekškājas, redzami trīs vai četri pēdu nospiedumi, parasti - sakārtoti slīpi pa pāriem. Uz mīksta substrāta pēdu nospiedumos labi iezīmējas noapaļotie pirkstu spilventiņi. Nagu nospiedumu var arī nebūt vai tie var būt grūti samanāmi. Priekškāju pirmais (mazākais) pirksts bieži vien nospiedumu neatstāj. Pārvietojoties pa dziļu sniegu, relatīvi lielā svara un īso kāju dēļ ūdrs iegrimst un atstāj aiz sevis dziļu vagu. Seklā sniegā (nereti arī smiltīs un dubļos) saskatāma arī garās un smagās astes iezīmēta, vietām pārtraukta, izlocīta sliede. Mēdz slidināties pa seklu, blīvu sniegu un pa ledu, šļūkt no uzkalniņa, uzkasīt pauguriņus ūdens malas smiltīs vai dubļos.
Mēsli:
Bezformīgi. Svaigi - parasti pašķidru, gļotainu, izplūdušu, iegarenu kaudzīšu veidā, apžuvuši - drupenas konsistences. Krāsa - svaigiem mēsliem perlamutra zaļa, pelēka vai melna, apžuvušiem - pelēkzaļa. Garums - 4-7 cm. Saturā var būt sīki abinieku kaulu, sarkanīgi vēžu čaulu (kutikulu) gabaliņi, zivju asakas un zvīņas, retumis - arī putnu spalvas, olu čaumalas, nelielu zvēru mati, peldvaboļu, spāru un to kāpuru hitīna daļiņas. Atrodami parasti ūdenstilpes krastā uz saliņas vai pussaliņas kādā dabiski paaugstinātā vietā (uz ciņa, akmens, siekstas) vai uz zvēru pašu uzkasīta smilšu vai zāļu pauguriņa, kā arī uz pastāvīgām takām un uz sērēm; lielākoties - vietā, kur zvērs iznāk no ūdens.
Kopsavilkums:
Rather common species in Latvia (around 5000+ individuals). Prefers small and medium-size rivers (up to 20 m wide) with forested riverbanks.
Довольно часто встречающийся вид в Латвии (численность 5000+ особей). Предпочитывает небольшие речки (шириной до 20 м), протекающие в лесистой местности.
