brūnkrūtainais ezis

Erinaceus europaeus L.

Erinaceus europaeus L. attēls

latviski: brūnkrūtainais ezis

angliski: western hedgehog

vāciski: Westigel, Braunbrustigel

zviedru: igelkott

igauņu: harilik siil

lietuviešu: paprastasis ežys

krievu: обыкновенный еж

  • erinaceus-europaeus-l-C
  • erinaceus-europaeus-l-B
  • erinaceus-europaeus-l

Apraksts:

Ķermenis īss, drukns, apaļīgs. Galva salīdzinoši neliela, ķīļveidīga, ar noapaļotām, labi attīstītām, bet īsām (2,3-3,5 cm) ausīm, ar nelielām, apaļām, melnām acīm un nelielu, izstieptu, smailu, galā ierobotu, ļoti kustīgu, allaž mitru purnu. Kājas īsas (pakaļkājas nedaudz garākas par priekškājām), piecpirkstainas. Trīs vidējie (2., 3., 4.) pirksti samērā gari, abi malējie (1., 5.) īsāki un vājāk attīstīti. Nagi gari. Aste ļoti īsa - (2)2,3- 3(3,7) cm.

Pieci pāri zīdekļu.

Svars atkarīgs no sezonas: vasarā - 600-800 grami, rudenī (kad uzkrātas zemādas tauku rezerves ziemai) tas var sasniegt kilogramu. Pieauguša dzīvnieka garums: (20)23-30(31) cm.

No virspuses (mugura un daļa sānu) ķermenis segts ar gludām, spīdīgām, ap 2 cm garām adatām (pilnīgi pieaugušam indivīdam parasti ir 5000-6000 adatu). Adatu krāsa: brūngana (izraibināta ar tumšākām šķērsjoslām. Kad dzīvnieks ir mierīgs, adatas ādā turas slīpi un ir novietojušās cita pār citu kā jumta dakstiņi, bet, kad, sargādamies no uzbrucējiem, viņš saritinās kamolā, tās izslejas stāvus, turklāt novietojas tā, ka smailes vērstas krusteniski dažādos virzienos. Starp adatām reti izvietoti ļoti tievi, gari mati. Adatas pakāpeniski izkrīt un to vietā aug jaunas. Adataino bruņu priekšgalā ir kailas (ar adatām un apmatojumu nesegtas) ādas iežmauga, lai ezim būtu vieglāk saritināties kamolā. Citas ar adatām nesegtās ķermeņa daļas klāj raupjš matojums. Apmatojuma (ieskaitot adatas) maiņa norit ļoti lēni, pakāpeniski.

Apmatojuma krāsa ķermeņa apakšpusē pelēka ar dažādām nokrāsām, no kakla līdz anālajai atverei stiepjas zīmīga brūngana josla. Galva un sāni tumšāki par kaklu, krūtīm, vēderu.

Zobu formula: I 3/3, C 1/1, P 2/2, M 3/3 = 36
Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.

Kariotipā 2n = 48 hromosomas.

Līdzīgā suga. Baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) Latvijā daudz biežāk sastopams. Ļoti līdzīgs brūnkrūtainajam ezim. Nedaudz lielāks, tumšāks, ar relatīvi mazliet garāku purnu. Vairāk adatots. Ārēji visvieglāk atpazīstams pēc ķermeņa apakšpuses apmatojuma krāsas: tumši brūna, uz krūtīm (vai uz krūtīm un vēdera) raksturīgs balts izplūdis plankums (tā forma un izmēri ļoti variabli). Pēc pēdu nospiedumiem un mēsliem nav atšķirams. Aukstumneizturīgāks. Dzīves veids abām sugām līdzīgs.

Izplatība un sastopamība:

Sugas pamatareālā ietilpst Rietum-, Dienvid- un Centrāleiropa, Lielbritānija, daļa Vidusjūras salu, Skandināvijas ziemeļrietumi, rietumi un dienvidi, Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumi, Igaunija, Latvijas ziemeļaustrumi.
Brūnkrūtainais ezis introducēts Jaunzēlandē.

Latvijā sugas areāls, caur Skandināviju apmetis loku Baltijas jūrai, no Igaunijas un Krievijas iesniedzas Vidzemē līdz vismaz Daugavas labajam krastam. Pie mums brūnkrūtainais ezis reti sastopams, sugas izplatība nav pietiekami noskaidrota (iespējams, ka sastopams arī pa kreisi no Daugavas). Pastāv viedoklis, ka agresīvākais un spēcīgākais baltkrūtainais ezis izspiež brūnkrūtaino ezi no aizņemtajām teritorijām.

Mājo galvenokārt mežos, sīkmežos, birzīs, mežmalās, krūmājos, retāk sastopams dārzos un parkos.

Dzīves veids:

Nometnieks. Vienpatis. Aktīvs pārsvarā krēslā un tumsā (vakaros, naktī), tomēr pavasarī nereti sastopams arī gaišajā diennakts periodā.
Izdala specifisku muskusa smaku. Regulāri iezīmē savu apdzīvojamo teritoriju un aktīvi aizsargā to no sugasbrāļiem.
Briesmu gadījumā parasti nevis bēg, bet ritinās kamolā.
Pēdminis (atbalstās uz visas pēdas apakšējās virsmas). Ejot izpleš pirkstus (priekškājām mazliet vairāk nekā pakaļkājām). Pārvietojas galvenokārt vienmērīgos, ātros soļos, bet spēj itin ātri skriet. Prot lekt.
Ar samērā garo vidējo pirkstu palīdzību regulāri tīra adatas.
Nelabprāt, tomēr, ja nepieciešams, samērā labi peld.

Aktīvs tikai siltajā gada periodā, ziemu pavada bez pārtraukuma ciešā guļā (saritinājies, iegrimis īstā, dziļā miegā) savlaicīgi sagatavotā migā, kas rūpīgi izveidota no sausas zāles, lapām. Ziemošanas miga var būt ierīkota dažādās vietās: zem koka saknēm, zem lielas kritalas, zem bieza žagaru krāvuma, alā, zem kādas būves pamatiem u. tml. Migas lielums un tās sienu biezums atkarīgs no būvmateriāla un atrašanās vietas. Guļa sākas oktobrī vai novembrī. Ziemo vienatnē. Organisms pārtiek no rudenī uzkrātajām zemādas tauku rezervēm. Atmodas sākumu ietekmē konkrētā pavasara meteoroloģiskie apstākļi, dzīvnieka vecums un tā tauku rezervju atlikums. Latvijā atmodas periods parasti iestājas marta nogalē vai aprīlī (kad gaisa temperatūra iesilst līdz +15 grādiem). Atmostas par gandrīz trešdaļu vieglāks un tūdaļ sāk aktīvi baroties.

Meklējot ēdienu, paļaujas galvenokārt uz labi attīstīto ožu un dzirdi, arī uz tausti. Redze salīdzinoši vāja. Relatīvi daudz ēd. Ēdot parasti raksturīgi šmaukstina. Pēc ēšanas aplaiza sevi.
Barības spektrs - plašs. No gaļas ēdieniem izmanto praktiski visu, ko vien var atrast un noķert. Galvenokārt tomēr pārtiek no kukaiņiem (arī indīgiem) dažādās attīstības stadijās, tārpiem (visvairāk - sliekām), gliemjiem. Ēd arī mitrenes, simtkājus, zirnekļus. Retumis noķer kādu abinieku, rāpuli, izēd uz zemes ligzdojošu putnu perēkli, peļveidīgo grauzēju midzeni. Augu valsts barība ēdienkartē ieņem maznozīmīgu vietu.

Siltajā sezonā midzeņus neveido – dienas pavadīšanai izmanto dažādas dabiskas slēptuves.
Poligāms. Vairošanās periods sākas aprīlī. Riesta laikā eži mēdz doties tālākos pārgājienos. Pārošanās periodā dzīvniekus izdodas novērot ne tikai divus vienkop, bet arī nelielās grupiņās: parasti - viena mātīte un divi trīs tēviņi, kuri ir cits pret citu agresīvi. Aplidojot mātīti, tēviņš svilpdams tekalē ap viņu.

Gadā katrai mātītei 1 metiens. Grūsnība ilgst 5-6 nedēļas. Metienā (2)4-5(8) mazuļi. Tie piedzimst biezos krūmos, aizaugušā bedrē vai alā apslēptā, lodveidīgā, apmēram 15-20 cm platā midzenī, kas parasti darināts no sausām lapām, zāles un izklāts ar sūnām. Jaundzimušie ir kaili, jo vēl pavisam mīkstās adatas apslēptas ādā, bet drīz vien tās nedaudz sacietē un izduras no ādas - ezēnu ķermenīši virspusē un sānos pārklājas ar gaišām, mīkstām, retām adatām (augot, adatu skaits aizvien palielinās), kuras mazuļi jau spēj mazliet sasliet un šo spēju izmanto, cīnoties savstarpēji zīdekļu dēļ. Pēc pusmēneša mazuļiem atveras acis, mīkstās adatas nomainītas pret jaunām - cietākām, tumšākām, viņi jau prot savilkties kamolā. Nepilna mēneša vecumā ezēni sāk patstāvīgi staigāt un dodas mātei līdzi barības meklējumos. Zīdīšanas periods ilgst apmēram mēnesi. Drīz vien pēc tā beigām, jaunā paaudze kļūst patstāvīga. Dzimumgatavību sasniedz apmēram desmit mēnešu vecumā. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par pēcnācējiem.

Dzīves ilgums savvaļā - 5-6(7) gadi.

Nopietnākie ienaidnieki ir lielās pūces (pirmkārt, ūpis), sermuļveidīgie zvēri (pirmkārt, āpsis), mežacūkas un suņi. Ļaunumu nodara arī neuzmanīgi transporta līdzekļu vadītāji un kūlas dedzinātāji. Ežus līdz nāvei var novārdzināt vairākas infekcijas slimības. Visi savvaļas eži ir dāsni invadēti ar dažādiem gan ārējiem, gan iekšējiem parazītiem.
Būtiski dzīvnieku skaitu negatīvi ietekmē nelabvēlīgi ziemošanas apstākļi: ilgstošs kailsals, plāna sniega kārta, pavasara pali, ja tiem seko sals. Tādos apstākļos var aiziet bojā vairāk par pusi iepriekšējā vasarā dzimušo ežu.

Pēdu nospiedumi:

Pēdas garums: 3,9-4,5 cm. Soļa garums: (5)7-9(12) cm. Nospiedumi izkārtoti zigzagveidā. Ejot pakaļkājas pēda novietojas uzreiz aiz priekškājas pēdas vai daļēji pārklāj tās nospiedumu. Pirkstu un nagu iespiedumi (izņemot 1. pirkstu) pēdu nospiedumos vienmēr labi saskatāmi. Vidējo trīs pirkstu nagi var "strīķēt" zemi, atstājot starp pēdu nospiedumu pāriem ievilktas paralēlas svītras.

Mēsli:

Atrodami visdažādākajās vietās. Tiem ir velteniska desas forma. Tievākais gals nedaudz izstiepts. Krāsa - ļoti dažāda (biežāk tumša). Konsistence - samērā irdena. Garums - 3-4 cm, diametrs 1-1,5 cm. Saturā: galvenokārt kukaiņu hitīna, gliemežu čaulu un nelielu mugurkaulnieku (pārsvarā abinieku) kaulu daļiņas, retumis augu daļu fragmenti, putnu olu čaumalu gabaliņi, peļveidīgo mati, putnu spalvas.

Statuss:

Praktiskā nozīme ir nebūtiska. Negatīvā: nozīmīgs Ixodes ērču uzturētājs un izplatītājs, var būt dažu bīstamu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību pārnēsātājs. Pozitīvā: iznīcina mežsaimniecībai un lauksaimniecībai kaitīgos kukaiņus.

Aizsargājams. Iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Kopsavilkums:

Latvijā reti sastopams. Rosās pārsvarā krēslā un tumsā. Nometnieks. Vienpatis. Pārsvarā ēd dzīvnieku izcelsmes barību. Poligāms. Aktīvs tikai siltajā gada periodā. Iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Rare species in Latvia, mainly in the area north-east from the Daugava river. However, its distribution is not studied satisfactory. Protected species. Occurs in various forests and shrubs.

Редкий вид в Латвии, в основном северо-восточнее р.Даугава. Однако, считается, что распространенность вида изучено недостаточно. Охраняемый вид. Обитает в разных лесах и кустарниках.

Apskati citas sugas: