tinis, āmrija

Gulo gulo (L.)

Gulo gulo (L.) attēls

latviski: tinis, āmrija

angliski: wolverine

vāciski: Vielfraß

zviedru: järv

igauņu: ahm

lietuviešu: ernis

krievu: росомаха

  • gulo-gulo-l
  • gulo-gulo-l-B

Apraksts:

Liels sermuļu dzimtas zīdītājs. Ķermenis masīvs, drukns, 70-90 cm garš, svars – līdz 20 kg, retos gadījumos sevišķi lieli tēviņi var svērt līdz 32 kg. Augstums skausta apvidū līdz 45 cm.

Mugura izliekta. Pamatkrāsojums tumši brūns, ķermeņa sānos gaišas joslas. Iespējamas krāsojuma variācijas. Apmatojums izteikti biezs un garš. Ausis noapaļotas. Aste īsa, kājas īsas. Nagi gari, pēdas atbalsta virsma liela.

Izplatība un sastopamība:

Tipisks Eirāzijas un Ziemeļamerikas taigas (boreālo mežu) joslas un mežatundras dzīvnieks. Eirāzijā un Z-Amerikā sastopamos tiņus visbiežāk nodala savrupās pasugās.

Z-Eiropā tiņi mūsdienās saglabājušies dienvidu virzienā līdz Fennoskandināvijas vidienei un Krievijā – Arhangeļskas apgabalam. Teritorijās tālāk uz dienvidiem tie reti ieklīst; parasti šī robeža nemēdz pārsniegt Igaunijas ziemeļdaļu un Pleskavas apgabalu Krievijā.

Latvijā, tāpat kā citur mērenā klimata mežu joslā Eiropā, tiņi ir izzuduši 18.-19.gs. medību un dzīves vides pārmaiņu dēļ. Iespējama atsevišķu īpatņu ieklejošana, lai gan pašreizējais Skandināvijas-ZR Krievijas populāciju attālums no Latvijas ir pārāk liels. Pēdējais pierādītais tiņa sastapšanas gadījums ir 1973./74.g. Engures ezera apkaimē. Daži citi it kā tiņa novērošanas gadījumi pēdējo 20 gadu laikā valsts ZZA daļā nav apstiprināti ar ticamu materiālu. Nav izslēdzama arī atsevišķu dzīvnieku klejošana pēc izbēgšanas no kolekcijām (zooloģiskajiem dārziem).

Dzīves veids:

Aktīva dzīves veida ļoti izturīgs plēsējs. Diennaktī spēj noiet līdz 45 km. Aktīvs galvenokārt naktī. Pārvietojas lēkšojot. Pārsvarā dzīvo vientuļi, uz īsu brīdi apvienojoties pāros riesta laikā vasarā. Lai gan tinis spēj uzkāpt kokā, tā dzīves veids ir izteikti uz zemes. Vajadzības gadījumā ir labs peldētājs. Plato pēdu dēļ labi un ātri pārvietojas pat irdenā sniegā.

Vislabprātāk pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bet, trūkstot šādai barībai, medī putnus, dažādus sīkos zīdītājus un nebaidās uzbrukt arī slimiem un novārgušiem lielajiem pārnadžiem. Biežas sastopamības apvidos izraisa konfliktsituācijas, uzbrūkot māputniem un mājlopiem. Medījumu vai atrasto kritušo dzīvnieku izmanto taupīgi, daudzkārt atgriežoties pie vēl neapēstā. Vasarā un rudenī labprāt ēd arī dažādas ogas un kāpurus, atrok kameņu ligzdas ar medu.

Mazuļi (skaitā 2-3) piedzimst nākamajā pavasarī pēc riesta vasarā. Migu iekārto dažādu dzīvnieku pamestās alās vai zem koku sagāzumiem. Mazuļu attīstība ir strauja; jau pirmajā gadā tie izaug vecāku lielumā, bet trešajā dzīves gadā sasniedz dzimumbriedumu. Tiņa dzīves ilgums ir līdz 12 gadu, retos gadījumos vairāk.

Pēdu nospiedumi:

Pēdas ir piecpirkstu, platas, īpaši pakaļkājām. Nospiedums vasarā apmēram 8x10 cm. Ziemā, pēdai apaugot ar kuplu apmatojumu, šis nospiedums sasniedz 15x20 cm.

Kopsavilkums:

Latvijā pastāvīgi nav sastopams. Iespējami nejauši ieklejojoši īpatņi.

Not found in Latvia permanently. Roaming individuals are possible.

Постоянно в Латвии не встречается. Возможны странствующие особи.

Apskati citas sugas: