platspīļu upesvēzis

Astacus astacus L. (Astacus fluviatilis Fabricius)

Astacus astacus L. attēls

latviski: platspīļu upesvēzis

angliski: noble crayfish, broad-fingered crayfish, European crayfish

vāciski: Europäische Flusskrebs, Edelkrebs

zviedriski: flodkräfta

igauniski: harilik jõevähk, väärisvähk

lietuviski: plačiažnyplis vėžys

krieviski: широкопалый речной рак

Astacus astacus L. karte

Apraksts:

Lielākais no Latvijā sastopamajiem vēžiem. Tēviņi 14-20 cm gari, mātītes – 10-16 cm garas. Galvkrūtis sedz viengabalaina, zaļgani brūna čaula jeb krūšbruņas. Vēders garš. Spīles masīvas, nekustīgā pirksta mala zobaina. Tāpat kā citi Latvijā sastopamie vēži, augot regulāri maina čaulu: pirmajā gadā – līdz 8 reizes, sākot no trešā-ceturtā dzīves gada – 2 reizes. Jauna čaula izveidojas apmēram pusotras nedēļas laikā, tādēļ pēc vecās čaulas nomešanas šo laiku vēzis ir neaizsargāts un pavada alā.

Izplatība:

Eiropā mērenā klimata joslā sastopama suga apgabalā no Francijas līdz Somijai un dienvidos – līdz Balkānu pussalai.

Latvijā sastopams nevienmērīgi visā valstī. Jūtamu postu tam dažādos laikos nodarījis tā dēvētais „vēžu mēris” – postoša slimība, kuras dēļ vēži masveidā iet bojā, kā arī zemkopības ķimizācija un minerālmēslojums, neattīrītu notekūdeņu noplūdes un dabisko ūdensteču pārrakšana. Pēdējā laikā – arī ieviesušās, agresīvākas un zemākai ūdens kvalitātei pielāgotās vēžu sugas – jo sevišķi Amerikas signālvēzis.

Platspīļu upesvēzis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 3.(reto sugu) kategorijā.

Dzīves veids:

Apdzīvo dažādas ūdenstilpes: strautus, upes, ezerus ar tīru ūdeni un smilšainu vai smilšaini dūņainu gultni. Sevišķi labvēlīgi ir biotopi, kuros vairumā sastopamas dabiskas slēptuves: siekstas, alas un iedobumveida izskalojumi krastā zem pastāvīgā ūdens līmeņa, celmveida pārkares ar izskalotu pamatu. Bieži vēži atrodami zem krastā augošu un ūdenī iesniedzošos melnalkšņu saknēm. Dzīvo gandrīz tikai saldūdenī, reti – vāji iesāļā ūdenī. Aktīvs galvenokārt naktī, dienu pavada slēptuvē. Parasti mīt dziļumā līdz 5 metriem. Rok līdz 1,2 metrus dziļas alas. Nērš līdz 350 (parasti 50-170) ikrus. Dzimumgatavību sasniedz trešajā vai ceturtajā dzīves gadā, dzīves ilgums – līdz 20 (retos gadījumos – līdz 25) gadi. Visēdājs; pārtiek no augiem, kritušiem vai smagi ievainotiem dzīvniekiem, kas guļ uz gultnes, arī no gliemjiem, ūdens kukaiņiem un to kāpuriem.

Summary / Резюме:

Unequally distributed native species in Latvia. Currently rather rare (red-listed in category "3" - rare species) due to crayfish plaque and agricultural pollution, including decline of suitable habitats. Spread of more aggressive species, notably Signal Crayfish, is considered a major problem.

Неравномерно встречающийся местный вид рака в Латвии. В настоящее время довольно редко (занесен в Красную книгу - категория "3" - редкие виды) из-за ущерба нанесенного раковой чумой, сельскохозяйственной деятельности и уменьшения пригодных местообитаний. Распространение заносного и более агрессивного американского пятнистого рака также рассматривается как существенная проблема.

Apskati citas sugas: