Apraksts:
Karputu dzimtas puscaurspīdīgs, iedzeltens vēžveidīgais ar 0,4-0,8(1) cm garu, saplacinātu ķermeni, ko sedz ieapaļš vai ovāls vāji hitinizēts vairogs. Pirmais apakšžokļu pāris pārveidots piesūcekņos. Sūc zivs asinis.
Izplatība:
Ļoti plaši Palearktikas reģionā sastopams vēžveidīgais.
Latvijā visā valstī.
Dzīves veids:
Neraugoties uz to, ka sugu dēvē par karputi, to iespējams sastapt praktiski uz jebkuras Latvijas ūdeņos izplatītas zivju sugas. Lielāko postu nodara slēgtās ūdenstilpēs ar augstu zivju blīvumu - dīķsaminiecībās. Pēc pietiekama daudzuma asiņu uzsūkšanas, līdz 14 dienas spēj pārtikt bez barības uzņemšanas un šajā laikā karputi iespējams nozvejot brīvi peldam planktonā. Tuvojoties nākamajai barības uzņemšanas reizei, aktīvi uzmeklē jaunu upuri un tam piesūcas.
Karputis ir šķirtdzimuma vēžveidīgie. Mātītes olas dēj uz ūdensaugiem vai gultnes substrāta (akmeņiem, nogrimušiem koku stumbriem u.tml.). Kāpuri izšķiļas apmēram 3 nedēļu laikā. Arī tie piekopj pieaugušajiem līdzīgu dzīves veidu, tikai zivij piestiprinās ar āķveidīgu antenu palīdzību, jo šajā stadijā vēl tiem nav izveidojušies piesūcekņi. Dažādi avoti min 8-11 "ādas maiņas" jeb novilkšanās reizes līdz kāpurs kļūst par pieaugušu karputi.
Parazitē dīķos, upēs, ezeros uz dažādām zivju sugām. Īpaši postīga dīķsaimniecībās zivju mazuļiem. Brūču radīto ievainojumu dēļ masveidā var bojā aiziet arī pieaugušās zivis, sevišķi tad, ja tās mīt lielā blīvumā, vai ja kādi citi vides apstākļi ir papildus nelabvēlīgi.
Summary / Резюме:
Common species throughout the country.
Часто встречающийся вид по всей стране.
