Dižtauriņu dzimta (Papilionidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Pieder lieli, krāšņi, dienā lidojoši tauriņi, kā spārnu plētums parasti 5-12 cm, retāk līdz 22 cm (atsevišķām sugām tropos) ietvaros. Raksturīga ieapaļa galva ar īsiem vālesveida taustekļiem. Kājas garas, spēcīgas. Priekšspārni plati trīsstūrveida. Īpaša spārnu dzīslojuma pazīme dzimtā ir priekšspārnos tā dēvētā aksilārā Ax2 dzīsla (dažreiz to nosauc par otro anālo dzīslu), kas brīvi piekļaujas spārna iekšmalai. Pakaļspārnos tās nav. Pakaļspārni dažāda apveida, bieži ar iegriezumiem vai nosmailotām piedevām. Latvijā sastopamajiem tauriņiem ģintī Papilio ir 5, bet Parnassius - 4 radiālās dzīslas zari. Spārnu krāsojums un marķējums ļoti dažāds. Kāpuri lieli, drukni, uz dažādiem kokiem vai lakstaugiem. Kokons parasti ir piestiprināts substrātam ar pavedienu, galvas daļa augšupvērsta, atstāvoša. Biotopu pārveidošanas dēļ daudzas sugas areālā ir retas un (vai) uz izzušanas robežas, tajā skaitā vides ķimizācijas dēļ. Barības augi pamatā pieder kādai no šādām 6 augu dzimtām: lauru, magnoliju, aristolohiju, anonu, rūtu un čemurziežu.

Visā pasaulē, galvenokārt tropos starp 20. ziemeļu un dienvidu platuma grādu sastopamas sugas, sevišķi mežainos reģionos DA-Āzijā. Lai gan ir arī ļoti tālu ziemeļos (pat līdz Jakutijai Sibīrijā) sastopama dižtauriņu suga, kā arī ļoti augstu kalnos Himalajos mītošas sugas. Nodala ap 570 sugu. Eiropā 12 sugas. Latvijā 3 sugas: Parnassius mnemosyne, Iphiclides podalirius un Papilio machaon. Vēl ceturtā suga - Parnassius apollo - laimiņu dižtauriņš jeb apolons tiek uzskatīta par pie mums izzudušu sugu.