Čemurziežu dižtauriņš (Mahaons)

Papilio machaon (Linnaeus, 1758)

Papilio machaon (Linnaeus, 1758) attēls

latviski: Čemurziežu dižtauriņš (Mahaons)

angliski:

vāciski:

zviedru:

igauņu:

lietuviešu:

krievu: Махаон

Apraksts:

Viens no lielākajiem Eiropas tauriņiem, tā spārnu plētums sasniedz 70-90 mm.
Čemurziežu dižtauriņa kāpuram ir interesanti pielāgojumi ienaidnieku atbaidīšanai.
Iztraucētam kāpuram aiz galvas, līdzīgi gliemeža radziņiem, izspīlējas divi dakšveidīgi oranžas krāsas izaugumi, kuri izdala nepatīkamu smaržu. Pieaugušā kāpura garums ir 50 mm, tas galvenokārt pārtiek no dažādu čemurziežu lapām un ziediem. Latvijā čemurziežu dižtauriņš vairojas divas reizes gadā: pirmās paaudzes tauriņi novērojami maija vidū, jūnijā, otrās – jūlijā, augusta vidū. Sastopams atklātās teritorijās, pļavās, laukos, ceļmalās, retāk – meža pļaviņās. Pārziemo kūniņas stadijā. Sugai nepieciešama stingra aizsardzība. Suga bija ierakstīta Sarkanajā grāmatā, tā ir likuma aizsardzībā lielākajā daļā Eiropas valstu. Tagad var izsaukt izbrīnu fakts, ka vēl 40.-60. gadu literatūrā čemurziežu dižtauriņu nereti atzīmēja kā kaitīgu kukaini, jo tā kāpuri var attīstīties uz dillēm un burkānu lakstiem.

Izplatība:

Čemurziežu dižtauriņi ir plaši izplatīti Palearktikā un Ziemeļamerikā. Pēdējos gados to skaits ir strauji samazinājies. Latvijā čemurziežu dižtauriņš sastopams visā teritorijā, taču pēdējā laikā arī pie mums, tāpat kā citur, sastopams reti. Rīgas apkārtnē tas faktiski izzudis.

Apskati citas sugas: