Visā pasaulē sastopami tauriņi dažādā klimatā, pārsvarā siltzemju joslā. Nodala ap 600 sugu. Latvijā 5 sugas. Visas pie mums sastopamās sugas ir ilustrētas ar kolekcijas materiālu; no tām biežākais ir apiņu šūpotnis.
Šūpotņu dzimta (Hepialidae)
Tauriņu kārtas dzimta. Pieder nelieli (līdz 3,5 cm gari) tauriņi, kam spārnu plētums ir 2-6,5 cm robežās, reti - vairāk (tādu sugu Latvijā nav). Raksturīga maza galva un snuķis reducēts. Tos uzskata par visai primitīviem tauriņiem. Nakts (krēslas) aktivitātes tauriņi. Lidojums lēns, šūpojošs - no tā arī to nosaukums. Dzīslojums ļoti līdzīgs abos spārnu pāros, raksturīgi nodalāmi visi pieci radiālās dzīslas zari. Tāpat šīm sugām piemīt manāma atšķirība starp tēviņiem un mātītēm - spārnu zīmējums (krāsojums) mēdz būt dažāds - tēviņiem košāks -, kā arī mātītes ir lielākas. Tauriņi mūsu klimatā lido faktiski visā vasaras garumā: no maija beigām līdz septembrim. Olas izkaisa lidojumā uz zemes, kur atrodami piemēroti barības augi. Kāpuri attīstās uz dažādiem augiem, graužot to saknes. Dažām sugām ir ļoti ilga kāpura stadija, kas sasniedz pat 3 gadus.
Šīs dzimtas sugas
-
apiņu šūpotnis Hepialus humuli (Linnaeus, 1758)
angliski:
vāciski:
zviedriski:
igauniski: humala-eistekedrik
lietuviski: didysis apyninis šakniagraužis
krieviski:
-
paparžu šūpotnis Korscheltellus fusconebulosa (DeGeer, 1778)
angliski:
vāciski:
zviedriski:
igauniski: kilpjala-eistekedrik
lietuviski:
krieviski:
-
-
šūpotnis Korscheltellus lupulina (Linnaeus, 1758)
angliski:
vāciski:
zviedriski:
igauniski:
lietuviski: mažasis apyninis šakniagraužis
krieviski:
-
melleņu šūpotnis Phymatopus hecta (Linnaeus, 1758)
angliski:
vāciski:
zviedriski:
igauniski: väike-eistekedrik
lietuviski: mažasis šakniagraužis
krieviski:
-
skābeņu šūpotnis Triodia sylvina (Linnaeus, 1761)
angliski:
vāciski:
zviedriski:
igauniski: võõt-eistekedrik
lietuviski: gelsvasis šakniagraužis
krieviski:
