Spalvgalvīšu (senkožu) dzimta (Eriocraniidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Seni, sīki un primitīvi tauriņi, tuvi radniecīgi grauzējkodēm. Arī pēc izskata tie ir visai līdzīgi. Spārnu plētums 0,5-1,6 cm, pamatkrāsa zeltaina, purpurvioleta vai dzeltenzaļa, uz priekšspārniem ir violeti vai citas krāsas plankumi vai tīklains zīmējums. Krāsojumam ir metālisks spīdums. Spārnu dzīslojums abiem spārnu pāriem ir ļoti līdzīgs. Atšķirībā no grauzējkodēm spārnu subkostālā dzīsla nekad nav savienota ar radiālās dzīslas pirmo atzaru. Tāpat, lai gan arī spalvgalvīšiem ir saglabājušies žokļu rudimenti, tie nav funkcionāli, un šīs sugas īsajā pieauguša tauriņa stadijā (kas ilgst no dažām dienām līdz dažām nedēļām) barību uzņem sūcot (ūdeni, augu sulas). Sugām raksturīga apmatota, liela galva (no tā arī latviskotais nosaukums), īsi taustekļi un sūcējsnuķis. Pieaugušie tauriņi lido agri pavasarī lapkoku mežos (aprīlis, maijs). Olas dēj uz lapkoku lapām: mūsu klimatā visbiežāk bērziem, ozoliem, lazdām. Kāpuri bezkājaini, tie alo konkrētās koku sugas lapas, tad nokrīt zemē, ziemo, ļoti agri pavasarī iekūņojas, drīz no kūniņas šķiļas pieaudzis tauriņš.

Ziemeļu puslodes Holarktiskā reģiona tauriņi, kas izlido agri pavasarī un kā kāpuri barojas ar visbiežāk dižskābaržveidīgo (Fagales; te pieder arī bērzi, ozoli, skābarži, lazdas) vai, retāk, kārklveidīgo (Salicales) un rožveidīgo (Rosales) koku un krūmu lapām. Nodala ap 30 sugas. Latvijā 8 sugas. Viena no biežākajām ir bērzu spalvgalvītis (Eriocrania semipurpurella), kas ir pēc spārnu plētuma 1,0-1,4 cm mazs tauriņš ar purpursarkaniem spārniem uz kuriem bagātīgi redzamas savrupas, zeltainas zvīņas. Tā kāpuri alo bērzu lapas. Ilustrācijas ir sagatavošanā.