Pundurkožu dzimta (Nepticulidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Ļoti sīki tauriņi, pēc lieluma mazākie gan pasaulē (spārnu plētums 2,7-9,5 mm (reti līdz 12,4 mm), gan Latvijā (3-9 mm). Spārni klāti ar zvīņām un tikai lielā palielinājumā saskatāmiem sīkiem dzelksnīšiem. Kopumā priekšspārni izskatās lāsumaini, spīdīgi. Savukārt pakaļspārni ir manāmi šaurāki, bārkstaini. Galva salīdzinoši liela, priekšdaļā ar vainagveidīgi novietotām matveida zvīņām. Taustekļi īsi, paresninātais taustekļu pamatposms daļēji nosedz lielās acis. Kāpuri alo lapas mīkstumu (perenhīmu), retāk stublājus, zaru serdi vai augļus. Bieži kāpuri sastopami tikai uz noteiktas augu sugas, kā arī alojums (sevišķi uz lapām) ir tik raksturīga izskata, ka suga pēc lapas bojājuma ir viegli noteicama. Turklāt tauriņi pieaugušā stadijā ir daudz grūtāk noteicami, jo izskata līdzība starp dažādām sugām šajā daudzskaitlīgajā dzimtā ir augsta. Barojas uz dažādiem kokiem, krūmiem vai lakstaugiem. Iekūņojas augsnē, ziemo kūniņas stadijā. Dažām sugām ir ļoti straujš attīstības cikls, un tās mūsu klimatā veido divas paaudzes sezonā.

Visā pasaulē sastopamu tauriņu dzimta, nodala ap 890 sugas. Latvijā 73 sugas. Nepietiekami izzināta un grūti pētāma tauriņu dzimta; faktiskais sastopamo sugu skaits, iespējams, Latvijā ir lielāks. Viena no biežākajām sugām šajā dzimtā pie mums ir ābeļu pundurkode (Stigmella malella), kas veido raksturīga izskata labirintveidīgu alojumu uz ābeļu lapām. Ilustrācijas ir sagatavošanā.