Grauzējkožu dzimta (Micropterigidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Dažkārt agrākajā literatūrā latviskota kā sīkspārnīšu dzimta. Dienas tauriņi. Sīki, primitīvi tauriņi, spārnu plētums 0,5-1,3 cm. Mute grauzējtipa - vieni no ļoti retajiem tauriņiem, kam saglabājušies funkcionējoši žokļi, ar kuriem pieaugušie indivīdi grauž ziedu putekšņus. Krāsojums diezgan košs: pamatkrāsa dzeltenzaļa (bronzas krāsas) vai violeta, uz priekšspārniem bieži zeltainas joslas vai plankumi. Krāsojums ir metāliski spīdīgs. Spārnu dzīslojums ļoti līdzīgs gan priekšspārnos, gan pakaļspārnos. Raksturīga pazīme ir subkostālās dzīslas savienojums pa šķērsdzīslu ar radiālās dzīslas pirmo atzaru. Galva liela, apaļa, apmatota. Taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi līdz divas trešdaļas no spārna garuma. Lido pavasarī (no aprīļa beigām līdz jūnijam), saulainā laikā. Kāpuri uz ķērpjiem un sūnām, tie ziemo un iekūņojas ļoti agri pavasarī. Pēc īsas kūniņas stadijas pavasarī šķiļas pieaugušais tauriņš.

Pasaulē ap 160 sugu, Eiropā - ap 46, Latvijā 5 sugas. Biežākā suga ir ap 0,7-0,9 cm lielā pureņu grauzējkode (Micropteryx calthella), kas agri pavasarī novērojama uz purva pureņu vai gundegu ziediem mežainās, mitrās vietās. Ilustrācijas ir sagatavošanā.