Spalvspārņu dzimta (Pterophoridae)

Tauriņu kārtas dzimta. Pieder sīki un nelieli tauriņi, kā spārnu plētums 1-4 cm robežās. Galva zvīņaina. Apakšlūpas tausti gari, uz augšu izliekti. Taustekļi diegveidīgi, to garums svārstās no apmēram puses priekšspārna garumā līdz gandrīz vienāda garuma ar priekšspārnu. Raksturīgi lēveraini spārni. Vairumam sugu priekšspārns divlēverains, pakaļspārns - trīslēverains. Spārni neuzkrītošās krāsās, visbiežāk brūngani vai iepelēki, bet ir arī sugas, kam spārni ir koši raibi. Vēders garš un tievs. Arī kājas garas un tievas. Lielākoties krēslas un tumsas aktivitātes sugas, dažas aktīvas dienas gaišajā laikā. Sēžot miera stāvoklī priekšspārnus tur izplestus; pakaļspārni ir pabāzti zem priekšspārniem, un tauriņš atgādina "T" burta atveidu. Nesajaukt ar citas dzimtas - bārkstspārņu (Alucitidae) sugām!

Kāpuri ar garenisku kārpiņu rindām uz ķermeņa, katrai kārpiņai galā saru pušķis. Barojas uz dažādiem lakstaugiem. Tropos-subtropos atsevišķas sugas var būt kaitīgas lauksaimniecības kultūrās.

Liela, plaši pasaulē dažādās klimata joslās sastopamu tauriņu dzimta; kopumā nodala ap 1320 sugu. Latvijā 37 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • sūnupurvu spalvspārnis Buckleria paludum (Zeller, 1839)

    Buckleria paludum (Zeller, 1839) attēls

    angliski: sundew plume moth

    vāciski: Sonnentau-Federmotte

    zviedriski: sileshårsfjädermott

    igauniski: soo-sulgtiib

    lietuviski: pirštasparnis

    krieviski: пальцекрылка