melnganā bērzlape

Russula nigricans Fr.

Russula nigricans Fr. attēls

latviski: melnganā bērzlape

angliski: Blackening Russule

vāciski: Dickblättriger Schwärztäubling

zviedriski:

igauniski: must pilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

4-20 cm plata, plakani izliekta, vēlāk nedaudz ieliekta vai ar iedobi, cieta, brūngana, vecumā melngani brūna ar ierotītu, vēlāk +_ asu, gludu malu. Virsmiziņa nespodra, nedaudz novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, griezumā sārtojas, lēnām kļūst kvēpaini pelēks, ar vāju augļu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

retas, (atstarpes pat līdz 5mm), biezas, bālganas, šķautnēs brūnē, ievainojumu vietās sārtojas līdz melnē, +- sīvas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai nolaidenas, daudz īso starplapiņu.

Kātiņš:

2-7(8,5) cm garš, 1-4 cm resns, cilindrisks, ciets, blīvs, balts, iespiedumu vietās sārtojas, reizēm cepurītes krāsā vai melni traipains.

Sporas:

ar daļēji tīklveidā savienotām, zemām kārpiņām, ieapaļas, masā baltas, 6,3-7,5(8,6) x 5,3-7 μm.

Trofiskā grupa :

Lapu un skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu un skuju koku smilšainos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and coniferous forests, on sandy soils, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VIII– XI.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и хвойных лесах, на песчаных почвах, в Латвии очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Griezumā sārtojas – R. densifolia – ciešlapiņu bērzlape, mazāk R. acrifolia – sīvlapiņu bērzlape.

Īpašas norādes :

Ēdama, piemērota sālīšanai.

Apskati citas sugas: