Cepurīte:
3-7 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, vecumā plaši vai dziļi ieliekta, trausla, vidū parasti zaļgana, olīvkrāsas, retāk brūngana, malā rozā, vīnsarkana vai purpurkrāsas, reizēm arī violeta vai mēļa, retāk vienkrāsaina ar tumšāku vidu, izbālē līdz okera, salmu vai krēmkrāsai ar vai bez citu krāsu paliekām, ar plānu, briedumā rievotu malu. Virsmiziņa +_ spīdīga, līdz pusei vai tālāk novelkama. Mīkstums balts, trausls, ievainojumu vietās dzeltē, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas:
trauslas, bāli dzeltenīgas, 4-9 mm platas, +- sīvas, briedumā gandrīz retas.
Kātiņš:
2-6 cm garš, 0,5-1,5cm resns, cilindrisks, balts, dzeltē (vismaz nākošajā dienā), trausls, sūkļains vai dobs.
Sporas:
ar +_ savienotām kārpiņām, iegarenas, masā krēmkrāsas, 5,5(6)-8,5(9) x (4,5)5-6,5(7) μm.
Trofiskā grupa :
Bērzu mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku un jauktos mežos.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā bieži, VII– IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. puellaris – vaska bērzlapei cepurītei nav zaļo krāsu, sporas +- apaļas, aug zem skuju kokiem. R. serotina – atvasaras bērzlape +_ sīva, aug vēlu, ne tikai zem bērziem. Pārējām nelielajām +- maigas garšas bērzlapēm lapiņas un sporas baltas vai dzeltenas vai arī to kātiņi nedzeltē, ir sārti, balti vai kļūst pelēki.
Īpašas norādes :
Ēdama, mazvērtīga, var lietot sālīšanai.
