baltā bērzlape

Russula delica Fr.

Russula delica Fr. attēls

latviski: baltā bērzlape

angliski: Milk-white Russule

vāciski: Breitblättriger Weißtäubling

zviedriski:

igauniski: kuiv pilvik, maapööraja

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

5-18 cm plata, saplacināti izliekta ar iedobi, vēlāk dziļi ieliekta, cieta, bālgana ar dzeltenīgi rūsganiem plankumiem, ar ierotītu, vēlāk asu, gludu, viļņaini daivainu malu. Virsmiziņa matēta, nav novelkama. Mīkstums balts, blīvs, ar sākumā vāju, vecumā netīkamu zivju smaku un maigu garšu.

Lapiņas:

bālganas ar zilganu spīdumu, asarojošas, (var. trachyspora –nav tāda spīduma, neasaro), sīvas, gar kātiņu nolaidenas, daudz īso starplapiņu.

Kātiņš:

2-5 cm garš, 2-4 cm resns, cilindrisks, balts, blīvs, vēlāk brūngani rievots, parasti vāji sīvs.

Sporas:

ar +- savienotām kārpiņām, masā gaišā krēmkrāsā, 8-10(11,5) x 6,5-9 μm.

Trofiskā grupa :

Egļu mikorizas sēne.

Biotopi:

Skuju koku un jauktos mežos, kaļķainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, on calcareous soils, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII– X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, на известняковых почвах, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. chloroides – zaļlapiņu bērzlapes lapiņām ir zaļgans spīdums un mentola piegarša, tās var. glaucophylla ir sīva. R. brevipes – strupkāta bērzlape ir īskātaina, tās f. acrior – ļoti sīva.

Īpašas norādes :

Ēdama pēc novārīšanas.

Apskati citas sugas: