mēļās bērzlapes varietāte

Russula lilacea Quél. var. retispora Sing.

Russula lilacea Quél. var. retispora Sing. attēls

latviski: mēļās bērzlapes varietāte

angliski:

vāciski: Roter Reiftäubling

zviedru:

igauņu:

lietuviešu:

krievu:

Cepurīte:

2-3 cm plata, izliekta, drīz izpletusies vai sekli ieliekta, violeta, sārti violeta, nekad sarkanīga (skat. attēlu), parasti ātri izbalē mēļa vai bāli pelēcīga, reizēm ar baltu apsarmi. Mala īsi, neskaidri rievota, nekad (skat.attēlu) gari rievota. Virsmiziņa nespodra, +_ tālu novelkama. Mīkstums plāns, trausls, balts, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

baltas, ciešas, 2-3 mm platas, parasti +_ nolaidenas.

Kātiņš:

2-3 cm garš, 0,5 cm resns, trausls, balts, nekad (skat.attēlu) pelēcīgs, cilindrisks, dobumains.

Sporas:

baltas ar +- tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida, (6,8)7,2 -8,7 x (5,6)6-6,7 μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII- IX. Sugas pamatforma R. lilacea var. lilacea (skat.attēlu) Latvijas mežos līdz šim nav atrasta.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. pelargonia - pelargoniju bērzlapei garša sīva, R. pumila - pundura bērzlape aug zem alkšņiem, mēreni sīva, sporas lielas. R. lilacea var. lilacea sporu kārpiņas izolētas.

Īpašas norādes :

Ēdama, mazvērtīga, nav jāvāra, bet kā retums saudzējama.

Apskati citas sugas: