košā bērzlape

Russula laeta J. Schaeff. (var. (?) R. borealis ss. Singer)*

Russula laeta J. Schaeff. (var. (?) R. borealis ss. Singer)* attēls

latviski: košā bērzlape

angliski:

vāciski: Freudiger Täubling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-7(10) cm plata, pusapaļa vai mazliet koniska, vēlāk izpletusies vai sekli ieliekta, cinobra vai oranži sarkana, reizēm ar vīnsarkanu nokrāsu un gaišāku - okerdzeltenīgu vai bāli oranžīgu vidu, kurš reizēm mēdz būt arī tumšāks - brūnsarkans, pat purpurīgs. Mala gluda, vecumā rievota. Virsmiziņa ilgi spoža, no 1/3-1/2 novelkama. Mīkstums balts, +_ stigrs, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:

gaiši dzeltenas, +_ ciešas, 5-8 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš:

3-4 cm garš, 1,2-1.5 cm resns, cilindrisks, balts, nekad nav ar sārtu apsarmi, sūkļains.

Sporas:

ar +_ savienotām kārpiņām, iegareni- olveida , masā gaiši dzeltenas, (6)6,5-8,7(9,4) x (5)5,5-6,8(7,2) μm.

Trofiskā grupa :

Ozolu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII- VIII.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. borealis - ziemeļu bērzlapei virsmiziņas uzbūve citāda, sporas tumšākas. R. cremeoavellanea - krēmkrāsas bērzlapei cepurīte parasti gaišāka, riekstkrēma vai gaišā riekstu krāsā, zem bērziem.

Īpašas norādes :

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.* P.S. R. laeta kā suga vēl uzrādīta M. Mozera darbos. Jaunāko laiku autoru darbos to klasificē kā R. borealis vai R. cremeoavellanea taksonus.

Līdzīgās sugas

  • Russula lateritia (Ķieģeļsarkanā bērzlape)

    Košā bērzlape aug zem ozoliem. Tām visām virsmiziņas uzbūve citāda, neviena no tām nav atrodama zem priedēm.

Apskati citas sugas: