Cepurīte:
3-9 cm plata, stingra, izliekta ar pauguru vai plakana, vecumā +_ ieliekta, sarkana vai rozā, izbalējot dzeltena, krēmkrāsas vai balta ar sārto nokrāsu atliekām, retāk bez tām. Mala asa, gluda, vecumā īsi rievota. Virsmiziņa pieaugusi vai ¼ novelkama, drīz nespodra vai matēta. Mīkstums blīvs, bālgans, zem virsmiziņas sārts, ar vāju augļu smaržu un sīvu garšu.
Lapiņas:
baltas ar pelēcīgu spīdumu, skārumos dzeltentraipainas, 3-7 mm platas, +_ nolaidenas, reizēm asaro.
Kātiņš:
3-7 cm garš, 1-2 cm resns, parasti ekscentrisks, blīvs, pamatnē bieži dobumains, balts vai ar sārtu apsarmi, iespiedumos koši dzeltentraipains.
Sporas:
ar maz savienotām kārpiņām, olveida vai iegarenas, baltas, (6,5)7-8(9) x 6-7(7,5) μm.
Trofiskā grupa :
Dižskābaržu un ozolu mikorizas sēne.
Biotopi:
Mitros lapu koku mežos, kaļķainās, mālainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII- IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. persicina - persiku bērzlapei cepurīte un sporas lielākas, krēmkrāsas. R. rubra - sarkanajai bērzlapei kātiņš vecumā pelēcīgs, sporas okerkrāsas.
Īpašas norādes :
Ēdama, pēc novārīšanas derīga sālīšanai, marinēšanai.
