olīvvioletā bērzlape

Russula olivaceoviolascens Gillet

Russula olivaceoviolascens Gillet attēls

latviski: olīvvioletā bērzlape

angliski:

vāciski:

zviedru:

igauņu:

lietuviešu:

krievu:

Cepurīte:

2-4(6) cm plata, trausla, sākumā plakani izliekta, vēlāk sekli ieliekta, violeti purpursarkana vai vīnsarkana, parasti vidus gaišāks - zaļganpelēks, olīvkrāsā, okerkrāsā vai mēļš, reizēm olīvzaļš ar sārtu malu vai plankumiem, cepurīte reti vienkrāsaina ar tumšāku vidu, ar vecumā īsi rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, tālu novelkama.Mīkstums plāns, balts, vecumā reizēm bāli dzeltenīgs, ļoti trausls, ar priežu bekas smaržu un sīvu garšu.

Lapiņas:

bālā krēmkrāsā, retas, 3-4 mm platas, pie kātiņa pieaugušas,šķautnēs gludas.

Kātiņš:

2,5-5 cm garš, 0,7-1 cm resns, cilindrisks, balts, vīstot dzeltē, sūkļains, vecumā bieži dobumains.

Sporas:

ar +_ tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida -elipsoīdas, masā bālā krēmkrāsā, 5,7-8,5(9,2) x 4,5-6,7 μm.

Trofiskā grupa :

Skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros skuju koku un jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist coniferous and mixed forests, forests, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā bieži, VII- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных хвойных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. violacea - violetajai bērzlapei sporu kārpiņas izolētas, ābolu kompota, vecumā zivju smarža, ļoti reti, zem lapu kokiem. R. pelargonia - pelargoniju bērzlapei ir pelargoniju smarža, aug zem apsēm, papelēm. R. fragilis - trauslajai bērzlapei lapiņu šķautnes sīki robotas, sporas lielākas. Olīvvioletās bērzlapes taksoniem - R. laccata - lakotajai bērzlapei cepurīte spīd kā nolakota, sarkanīga un R. violacea ss. Mlz. cepurīte violeta vai sarkanīga ar brūnganu vidu, abām sporas mazākas, elipsoīdas.

Īpašas norādes :

Ēdama, mazvērtīga, derīga sālīšanai.

Apskati citas sugas: