Cepurīte:
2-5 cm plata, trausla, sākumā pusapaļa vai zvanveida, vēlāk plakana vai sekli ieliekta, ar vai bez paugura, vīnsarkana, sārta ar purpurvioletu vai zaļganmelnu vidu un zaļganu, dzeltenīgu vai mēļu starpzonu, retāk vienkrāsaina – pelēcīgi bāli zilzaļa, sārta vai (f. emeticolor) sarkana ar ilgi gludu, vecumā īsi neskaidri rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, līdz pusei vai mazāk novelkama. Mīkstums plāns, balts, ļoti trausls, ar vāju augļu smaržu un mēreni sīvu garšu.
Lapiņas:
bālā krēmkrāsā, trauslas, 3-5 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, vai mazliet nolaidenas.
Kātiņš:
3-7 cm garš, 0,5-1,2 cm resns, cilindrisks, ar sārtiem plankumiem vai viss purpursārts, reti balts, mitrumā parasti mazliet pelēcīgs, ļoti trausls.
Sporas:
ar izolētām kārpiņām, iegareni olveida, masā krēmkrāsas, 7-9(10) x (5)5,6-6,5(7) μm.
Trofiskā grupa :
Bērzu mikorizas sēne.
Biotopi:
Mitros lapu koku un jauktos mežos.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in moist deciduous and mixed forests, common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII– X.
Обобщение:
Микоризообразователь, во влажных в лиственных и смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. pelargonia - pelargoniju bērzlape aug zem apsēm un papelēm. R. aquosa – ūdeņainā bērzlape aug zem skuju kokiem, R. fragilis – trauslās bērzlapes var. fallax ir ļoti sīva, aug zem skuju kokiem un var. salicina – zem vītoliem.
Īpašas norādes :
Ēdama, mazvērtīga, piemērota sālīšanai.
