Cepurīte:
2-7 cm plata, sākumā izliekta, drīz izpletusies, vecumā ieliekta, daudzkrāsaina, pat raiba, parasti sarkanīga vai violeta ar tumšāku, pat zilganmelnu vai zaļganbrūnu vidu, izbalējot gaišāka ar zaļganpelēkiem plankumiem, reti vienkrāsaina, (dažādas formas un varietātes: f. griseoviolacea – dažādu nokrāsu sarkanīga, var. knauthii un f. violascens – violeta, mēļa, f. siringina – ceriņkrāsas, var. atropurpurina – purpursarkana, var. fallax – mala sārta, vidus zaļgans) ar plānu, rievotu malu. Virsmiziņa daļēji spīdīga, tālu novelkama. Mīkstums balts, ļoti trausls, ar augļu smaržu un ļoti sīvu garšu.
Lapiņas:
baltas, vīstot dzeltē, šķautnēs bieži robainas, 3-8 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, reti mazliet nolaidenas.
Kātiņš:
2-6 cm garš, 0,5-1,5 cm resns, cilindrisks, balts, skārumos mazliet dzeltē, trausls, bieži dobumains.
Sporas:
ar tīklveidā savienotām kārpiņām, ieapaļas, masā baltas, (6,5)7-9(10) x (5,7)6,3-7,5(7,7) μm.
Trofiskā grupa :
Lapu un skujkoku mikorizas sēne.
Biotopi:
Jauktos mežos, krūmājos.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in mixed forests, very common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VI– X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в смешаных лесах, в Латвии очень часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. atrorubens – sarkanmelnā bērzlape, R. carminea – karmīna bērzlape (sk. aprakstus). R. olivaceoviolascens – olīvvioletajai bērzlapei ir priežu bekas smarža, tumšākas, garenākas sporas. R. pelargonia – pelargoniju bērzlapei – pelargoniju smarža, aug zem apsēm, papelēm.
Īpašas norādes :
Ēdama.