vītolu pienaine

Lactarius aspideus (Fr.:Fr.) Fr.

Lactarius aspideus (Fr.:Fr.) Fr. attēls

latviski: vītolu pienaine

angliski:

vāciski: Schildmilchling

zviedriski:

igauniski: pajuriisikas

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

3-5 cm plata, sākumā izliekta, ar lēzenu pauguru, vēlāk plakana, vidū ieliekta, salmu dzeltena līdz okerdzeltena, malā gaišāka, mitra - gļotaina, ar nedaudz ieliektu, sākumā pūkainu malu. Mīkstums balts vai dzeltenīgs, griezumā kļūst violets, plāns, trausls, ar ērkšķogu smaržu un sākumā maigu, vēlāk rūgtu garšu. Piensula saskarē ar gaisu krāsojas violeta, sīva.

Lapiņas:

gaiši dzeltenas, no piensulas ar brūnvioletiem plankumiem, ciešas, plānas, dažāda garuma, dakšveidā zarotas, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš:

3-8 cm garš, 0,5-1,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bedrains, dzeltenīgs ar pelēcīgi violetu nokrāsu, gluds, lipīgs.

Sporas:

kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā bāli dzeltenīgas, 7,5-8,5 x 5-7 μm.

Trofiskā grupa :

Mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist deciduous forests, very rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, IX- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных лиственных лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: