Cepurīte:
5-15 cm plata, plakani izliekta, drīz lēzeni ieliekta, vecumā reizēm piltuves veida, cieta, ilgi balta ar melni brūnganiem plankumiem, skārumu vietās strauji kļūst ogļu melna, ar ierotītu, asu, vēlāk noapaļotu, gludu malu un matētu, apmēram līdz 1/3 novelkamu virsmiziņu. Mīkstums balts, stingrs, skārumos vai griezumā strauji melnē, ar neizteiktu smaržu un maigu, garšu, lapiņās ar nedaudz rūgtenu mentola piegaršu.
Lapiņas:
baltas, šķautnēs vai ievainojumu vietās melnē, ciešas, līdz 6(9) mm platas, pieaugušas vai nedaudz nolaidenas, daudz starplapiņu.
Kātiņš:
2-6 cm garš, 2-4 cm resns, blīvs, balts, iespiedumos kvēpaini melnē.
Sporas:
ar ļoti zemām, +_ savienotām kārpiņām, elipsoīdas, masā baltas, (6,6)7-9(10) x 5,5-6,6(7) μm.
Trofiskā grupa :
Lapu un skuju koku mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku, jauktos un skuju koku mežos, smilšmāla augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in coniferous, deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII-IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, в хвойных, лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
Visas kompaktās, melnējošās bērzlapes – R. adusta – tumšā bērzlape, R. densifolia – ciešlapiņu bērzlape, R. acrifolia – sīvlapiņu bērzlape (sīva) un R. anthracina – sārtlapiņu bērzlape vecumā var būt līdzīgas, bet nevienai no tām melnēšana nav tik strauja un uzkrītoša, nevienai lapiņām nav mentola piegaršas.
Īpašas norādes :
Ēdama, lietojama sālīšanai.
