Cepurīte:
3-7(8) cm plata, lēzeni izliekta, vēlāk plakani izpletusies, vecumā sekli ieliekta, bālgana ar brūnganu vai olīvbrūnganu vidu un izbālējot gaišāku, pat ar dzelteni bālganiem plankumiem, gludu malu un +_ matētu, pieaugušu virsmiziņu. Mīkstums ciets, biezs, balts, lēnām kļūst pelēks, griezumā lēni kļūst sarkanīgs, tad kvēpains vai melnē, vecumā pat melngans, ar neizteiktu smaržu un maigu, lapiņās sīvu garšu.
Lapiņas:
krēmkrāsas, skārumos brūnē, vēlāk melnē, ciešas, pie kātiņa pieaugušas vai +- nolaidenas, ar daudzām īsām starplapiņām, nav zaroto lapiņu.
Kātiņš:
3-11 cm garš, 1-1,5 cm resns, cilindrisks, reizēm ekscentrisks, ciets, blīvs, balts, vēlāk brūngans vai kvēpaini traipains, iespiedumu vietās gausi un niecīgi sārtojas.
Sporas:
ar zemām, savienotām kārpiņām, iegarenas līdz elipsoīdas, masā baltas, (6,4)7-9(10) x (5)6-7(7,5) μm.
Trofiskā grupa :
Lapu un skuju koku mikorizas sēne.
Biotopi:
lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, on sandy soils, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VIII– X.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. acrifolia – sīvlapiņu bērzlapei un tās taksonam R. densifolia J. Sch. Sārtošanās griezumā vājāka, garša sīva. R. anthracina – sārtlapiņu bērzlapei un tās tax. densissima un insipida lapiņām sārts spīdums. R. adusta – tumšā bērzlape un R. nigricans – melnganā bērzlape (sk. aprakstus).
Īpašas norādes :
Ēdama pēc novārīšanas, piemērota sālīšanai, marinēšanai.
