Cepurīte:
4-13(15) cm plata, stingra, izliekta, reizēm ar iedobi, vecumā ieliekta, daudzkrāsaina, purpura vai vīnsarkana, brūngana, zaļgana, bet tad bieži ar sarkanīgu maliņu, izbālējot ādas dzeltena, reti bez sārto krāsu paliekām, vecumā ar īsi rievotu malu. Virsmiziņa parasti spīdīga, līdz pusei vai parasti mazāk novelkama. Mīkstums biezs, balts, vecumā ar vāju medus smaržu un maigu garšu.
Lapiņas:
dzeltenīgas, biezas, līdz 12 mm platas, vecumā retas, pie kātiņa pieaugušas vai brīvas.
Kātiņš:
4-10 cm garš, 2-4 cm resns, balts vai sārts, dzeltē, blīvs, retāk dobumains.
Sporas:
ar savienotām kārpiņām, olveida, masā dzeltenas, (7,5)8-10,5911-12) x (6,5)7-9(10) μm.
Trofiskā grupa :
Ozolu un dižskābaržu mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, on calcareous soils, rare in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Latvijā reti, VII– XI.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных лесах, на известняковых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas:
R. vinosobrunnea - vīnbrūnajai bērzlapei cepurīte tumši vīna vai purpurbrūna, parasti ar gaišāku vidu, sporas mazākas, ar garām, vairāk izolētām kārpiņām. R. olivacea – olīvu bērzlape aug arī zem skuju kokiem, tai sporas lielākas, rupji kārpainas, ar +- izolētām kārpiņām.
Īpašas norādes :
Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.
