tievsaknes spīgulīte

Psathyrella microrhiza (Lasch: Fr.) Konrad & Maubl.

Psathyrella microrhiza (Lasch: Fr.) Konrad & Maubl. attēls

latviski: tievsaknes spīgulīte

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski:

lietuviski: šakniškoji trapiabudė

krieviski:

Cepurīte:

2-4 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk zvanveida vai izpletusies, reizēm ar lēzenu pauguru, gluda, kaila, higrofāna, mitra - tumši dateļbrūna līdz okerbrūna, līdz centram caurspīdīgi rievota, sausa - smilšu brūna, bez sārtas nokrāsas, mala asa, sākumā ar šķiedrainām plīvura atliekām.

Lapiņas:

sākumā smilšu brūnas, vēlāk violetbrūnas, platas, plānas, plati vai ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs balti skropstainas.

Mīkstums:

balts līdz brūngans, plāns, trausls, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Kātiņš:

7-12 cm garš, 0,2-0,4 cm resns, ar līdz 4 cm garu sakņveida pagarinājumu, cilindrisks, trausls, dobs, bālgans līdz brūngans, zīdaini spīdīgs, gareniski balti šķiedrains, sakņveida pagarinājums augsnē klāts ar baltām šķiedrām.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, tumši sarkanbrūnas, masā violeti melnas, 9,9-13,5 x 5,7-7 μm, ar dīgšanas atveri.

Trofiskā grupa :

Humusa saprotrofs.

Biotopi:

Mežos, zālainās vietās.

Summary:

Humus saprotroph, in forests, among grasses, very rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Āzija, Latvijā ļoti reti, IX.

Обобщение:

Почвенный сапротроф, в лесах, в травянистых местах, в Латвии очень редко, несъедобен.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: