parastā apšubeka

Leccinum aurantiacum (Bull.) Gray (syn. Boletus rufus (Schaeff.) Quél.)

Leccinum aurantiacum (Bull.) Gray attēls

latviski: parastā apšubeka

angliski:

vāciski: Espenrotkappe

zviedriski: Aspsopp

igauniski: haavapuravik, punapea, punapuravik

lietuviski: tikrasis raudonviršis

krieviski:

Cepurīte:

8-18 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, oranžsarkana, dzeltenbrūna, sausa. Mīkstums balts, vēlāk pelēcīgs, griezumā kļūst tumšs, stingrs, ar patīkamu smaržu un maigu garšu.

Stobriņi:

gaiši pelēki, vēlāk tumši pelēki, viegli atdalās no cepurītes mīkstuma.

Kātiņš:

8-20 cm garš, 2-4 cm resns, balts, ar oranžām līdz sarkanbrūnām zvīņām, stingrs.

Sporas:

gludas, vārpstveida, zaļgandzeltenas, masā okerbrūnas, 13-17 x 3,5-4,5 μm.

Trofiskā grupa :

Apšu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku un jauktos mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Ziemeļamerika, Kaukāzs, Latvijā bieži, VI- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Leccinum versipelle - dzeltenbrūnā apšubeka, kura ir bērzu mikorizas sēne un kurai uz kātiņa ir melnas zvīņas. Ļoti līdzīgas ir arī divas retāk satopamās sugas: Leccinum vulpinum
- sila lācītis, kas veido mikorizu ar priedi un Leccinum quercinum - ozolu lācītis, kas veido mikorizu ar ozolu.

Īpašas norādes :

Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: