Cepurīte:
10-18 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, oranžsarkana, dzeltenbrūna, sausa. Mīkstums balts, vēlāk pelēcīgs, griezumā kļūst tumšs, stingrs, ar vāju, patīkamu smaržu un maigu garšu.
Stobriņi:
gaiši pelēki, vēlāk tumši pelēki, viegli atdalās no cepurītes mīkstuma.
Kātiņš:
8-20 cm garš, 2-4 cm resns, balts, ar melnām zvīņām, stingrs.
Sporas:
gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā okerbrūnas, 10-13 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa :
Bērzu mikorizas sēne.
Biotopi:
Lapu koku mežos.
Summary:
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very common in Latvia, edible.
Izplatība un sastopamība :
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VI- IX.
Обобщение:
Микоризообразователь, в лиственных лесах, очень часто, съедобен.
Līdzīgās sugas:
Leccinum aurantiacum - parastā apšubeka, kurai uz kātiņa ir sarkanīgas zvīņas, un kura veido mikorizu ar apsi. Ļoti līdzīgas ir arī divas retāk satopamās sugas: Leccinum vulpinum - sila lācītis, kas veido mikorizu ar priedi un Leccinum quercinum - ozolu lācītis, kas veido mikorizu ar ozolu.
Īpašas norādes :
Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.