dzeltenbrūnā apšubeka

Leccinum versipelle (Fr.) Snell. (syn. L. testaceoscabrum Singer)

Leccinum versipelle (Fr.) Snell. attēls

latviski: dzeltenbrūnā apšubeka

angliski: Orange Birch Bolete

vāciski: Heiderotkppe

zviedriski: Tegelsopp

igauniski: pomerantspuravik

lietuviski: juosvažvynis raudonviršis

krieviski:

Cepurīte:

10-18 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, oranžsarkana, dzeltenbrūna, sausa. Mīkstums balts, vēlāk pelēcīgs, griezumā kļūst tumšs, stingrs, ar vāju, patīkamu smaržu un maigu garšu.

Stobriņi:

gaiši pelēki, vēlāk tumši pelēki, viegli atdalās no cepurītes mīkstuma.

Kātiņš:

8-20 cm garš, 2-4 cm resns, balts, ar melnām zvīņām, stingrs.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā okerbrūnas, 10-13 x 4-5 μm.

Trofiskā grupa :

Bērzu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VI- IX.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, очень часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

Leccinum aurantiacum - parastā apšubeka, kurai uz kātiņa ir sarkanīgas zvīņas, un kura veido mikorizu ar apsi. Ļoti līdzīgas ir arī divas retāk satopamās sugas: Leccinum vulpinum - sila lācītis, kas veido mikorizu ar priedi un Leccinum quercinum - ozolu lācītis, kas veido mikorizu ar ozolu.

Īpašas norādes :

Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.

Apskati citas sugas: